Atšķirības starp "Karalis" versijām
m (→Literatūra) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Karalis''' (no franku valdnieka Kārļa Lielā kristītā vārda latinizētās versijas ''Carolus'') - karalistē valdoša [[monarhs|monarha]] tituls, kas izplatīts Eiropā. Sieviešu dzimtē '''karaliene'''. Tituls var būt mantojams vai vēlēts (piem. Žečpospoļitā). Agrajos viduslaikos ''karali'' ievēlēja no lielo feodāļu vidus, tam piederēja tikai militāro un tiesu vara, bet vēlāk tituls kļuva mantojams un statuss guva reliģiska rakstura iezīmes (''karaļa'' vara nāk no [[Dievs|Dieva]]). Romāņu kultūras ietekmē ''karalis'' kļuva par [[Absolūtisms|absolūtu]] majestāti, iegūstot t.s. ''[[majestātes tiesības]]'' pār zemi, pavalstniekiem un karaspēku. Jaunajos laikos ''karaļu'' vara Eiropā pakāpeniski tika ierobežota (vietām pat likvidēta), un ''karaļu'' tiesisko stāvokli valstī sāka noteikt valsts [[konstitūcija]]. | + | '''Karalis''' (no franku valdnieka Kārļa Lielā kristītā vārda latinizētās versijas ''Carolus'') - karalistē valdoša [[monarhs|monarha]] tituls, kas izplatīts Eiropā. Sieviešu dzimtē '''karaliene'''. Tituls var būt mantojams vai vēlēts (piem. Žečpospoļitā). Agrajos viduslaikos ''karali'' ievēlēja no lielo feodāļu vidus, tam piederēja tikai militāro un tiesu vara, bet vēlāk tituls kļuva mantojams un statuss guva reliģiska rakstura iezīmes ("''karaļa'' vara nāk no [[Dievs|Dieva]]"). Romāņu kultūras ietekmē ''karalis'' kļuva par [[Absolūtisms|absolūtu]] majestāti, iegūstot t.s. ''[[majestātes tiesības]]'' pār zemi, pavalstniekiem un karaspēku. Jaunajos laikos ''karaļu'' vara Eiropā pakāpeniski tika ierobežota (vietām pat likvidēta), un ''karaļu'' tiesisko stāvokli valstī sāka noteikt valsts [[konstitūcija]]. |
==== Nosaukums citās valodās: ==== | ==== Nosaukums citās valodās: ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. janvāris, plkst. 09.05
Karalis (no franku valdnieka Kārļa Lielā kristītā vārda latinizētās versijas Carolus) - karalistē valdoša monarha tituls, kas izplatīts Eiropā. Sieviešu dzimtē karaliene. Tituls var būt mantojams vai vēlēts (piem. Žečpospoļitā). Agrajos viduslaikos karali ievēlēja no lielo feodāļu vidus, tam piederēja tikai militāro un tiesu vara, bet vēlāk tituls kļuva mantojams un statuss guva reliģiska rakstura iezīmes ("karaļa vara nāk no Dieva"). Romāņu kultūras ietekmē karalis kļuva par absolūtu majestāti, iegūstot t.s. majestātes tiesības pār zemi, pavalstniekiem un karaspēku. Jaunajos laikos karaļu vara Eiropā pakāpeniski tika ierobežota (vietām pat likvidēta), un karaļu tiesisko stāvokli valstī sāka noteikt valsts konstitūcija.
Nosaukums citās valodās:
- krieviski: Король
- poliski: Krôl
- čehiski: Krāl
- lietuviski: Karālius
- ungāriski: Kirāly
Romāņu zemēs no latīņu: Rex, Regis (valdnieks, aizbildnis)
- franciski: Roi
- itāliski: Re
- spāniski: Rey
Ģermāņu zemēs no gotu: kuni, senaugšvācu: kunni (vadonis, kungs)
- vāciski: König
- angliski: King
- dāniski: Konung, Koning
- zviedriski: Kung
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82.-83. lpp.
