Atšķirības starp "Karbonāri" versijām
(jauns ieraksts) |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Karbonāri''' (no it. '' | + | '''Karbonāri''' (no it. ''carbonaro'' - "ogļdeģis"; an. ''Carbonari'', vc. ''Karbonari, Carbonari'', kr. ''kарбонарии'') - XIX gs. Itālijā slepenu biedrību apvienība, kuras mērķis bija terora un bruņotas sacelšanās ceļā realizāt nacionālās atbrīvošanās un Itālijas apvienošanas centienus (konkrētas izstrādātas kopīgas programmas nebija). Kā atsevišķu sazvērnieku grupu apvienota organizācija it kā izveidota 1806. gadā Neapolē. Pēc struktūras,teatrālajiem uzņemšanas rituāliem un slepenības bija ļoti līdzīga [[Brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] orhganizācijām, kas ļāvis populārajā literatūrā bieži abas šīs organizācijas saistīt. Ap 1820. gadu karbonāru rindās bijis ap 700 000 biedru. 1831. gadā daudzas karbonāru organizācijas pievienojās Džuzepes Mazīni dibinātajai un vadītajai "Jaunajai Itālijai”, kas ietilpa slepeno revolucionāro biedrību apvienībā "Jaunā Eiropa” (''Giovine Europa'') - karbonāru biedrības izveidojās arī Balkānos, Šveicē, Francijā un vācu zemēs. Pēc Itālijas apvienošanās un [[Itālijas karaliste]]s izveidošanās karbonāru kustība pamazām zaudēja savu spēku un to idejas savu aktualitāti. |
| + | |||
| + | ==== LIteratūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Spitzer Alan B. Old Hatreds and Young Hopes: The French Carbonari against the Bourbon Restoration. - Harvard University Press, 1971 | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://de.academic.ru/dic.nsf/meyers/69828/Karbonāri Karbonari - Academic dictionaries and encyclopedias] | ||
[[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 15. jūlijs, plkst. 09.18
Karbonāri (no it. carbonaro - "ogļdeģis"; an. Carbonari, vc. Karbonari, Carbonari, kr. kарбонарии) - XIX gs. Itālijā slepenu biedrību apvienība, kuras mērķis bija terora un bruņotas sacelšanās ceļā realizāt nacionālās atbrīvošanās un Itālijas apvienošanas centienus (konkrētas izstrādātas kopīgas programmas nebija). Kā atsevišķu sazvērnieku grupu apvienota organizācija it kā izveidota 1806. gadā Neapolē. Pēc struktūras,teatrālajiem uzņemšanas rituāliem un slepenības bija ļoti līdzīga brīvmūrnieku orhganizācijām, kas ļāvis populārajā literatūrā bieži abas šīs organizācijas saistīt. Ap 1820. gadu karbonāru rindās bijis ap 700 000 biedru. 1831. gadā daudzas karbonāru organizācijas pievienojās Džuzepes Mazīni dibinātajai un vadītajai "Jaunajai Itālijai”, kas ietilpa slepeno revolucionāro biedrību apvienībā "Jaunā Eiropa” (Giovine Europa) - karbonāru biedrības izveidojās arī Balkānos, Šveicē, Francijā un vācu zemēs. Pēc Itālijas apvienošanās un Itālijas karalistes izveidošanās karbonāru kustība pamazām zaudēja savu spēku un to idejas savu aktualitāti.
LIteratūra par šo tēmu
- Spitzer Alan B. Old Hatreds and Young Hopes: The French Carbonari against the Bourbon Restoration. - Harvard University Press, 1971
