Atšķirības starp "Karnaps Rūdolfs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Miris 1970. gada 14. oktobrī. | Miris 1970. gada 14. oktobrī. | ||
| + | |||
| + | Neatzina, ka filosofija būtu pasaules uzskats, un reducēja to uz zinātnes "valodas loģisko analīzi", kas pamatota ar matemātiskās logikas aparātu. Gnozeoloģiskie pamati šai analīzei viņa mācībā ir ideālistiskā empīrisma savienojums ar [[Konvencionālisms|konvencionālismu]] loģikas un matemātikas izpratnē. Karnupa darbos neopozitīvisma filosofiskā koncepcija savijas ar pētījumiem par loģikas teoriju un zinātnes loģiski metodoloģisko analīzi. Viņa uzskatos par loģiskā dabu izdalāmi 2 attīstības posmi: 1) sintaktiskais, kad Karnups aplūkoja zinātnes loģiku kā zinātnes valodas loģisko sintaksi, un 2) semantiskais, kad viņš izvirza par pētīšanas priekšmetu ne tikai zinātnes "valodas" formālo, bet arī semantisko pusi. Te Karnups mēģināja, pamatojoties uz loģiskās semantikas sākotnējiem jēdzieniem, izveidot vienotu formālās loģikas sistēmu. Zināmākie darbi ir "Valodas loģiskā sintakse" (1934.), "Pētījumi par semantiku" (1942.-1947.), "Nozīme un nepieciešamība" (1947.), "Ievads simboliskajā loģikā" (1954.). | ||
| + | |||
| + | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 194.-195. lpp. | ||
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. septembris, plkst. 10.01
Rūdolfs Karnaps (Rudolf Carnap, 1891.-1970.) - filosofs, loģiķis, viens no neopozitīvisma redzamākajiem pārstāvjiem.
Dzimis 1891. gada 18. maijā. Bija aktīvs Vīnes pulciņa dalībnieks. Pasniedza filosofiju Vīnes un Prāgas universitātēs. Kopš 1936. gada dzīvoja ASV, filosofijas profesors Kalifornijas universitātē.
Miris 1970. gada 14. oktobrī.
Neatzina, ka filosofija būtu pasaules uzskats, un reducēja to uz zinātnes "valodas loģisko analīzi", kas pamatota ar matemātiskās logikas aparātu. Gnozeoloģiskie pamati šai analīzei viņa mācībā ir ideālistiskā empīrisma savienojums ar konvencionālismu loģikas un matemātikas izpratnē. Karnupa darbos neopozitīvisma filosofiskā koncepcija savijas ar pētījumiem par loģikas teoriju un zinātnes loģiski metodoloģisko analīzi. Viņa uzskatos par loģiskā dabu izdalāmi 2 attīstības posmi: 1) sintaktiskais, kad Karnups aplūkoja zinātnes loģiku kā zinātnes valodas loģisko sintaksi, un 2) semantiskais, kad viņš izvirza par pētīšanas priekšmetu ne tikai zinātnes "valodas" formālo, bet arī semantisko pusi. Te Karnups mēģināja, pamatojoties uz loģiskās semantikas sākotnējiem jēdzieniem, izveidot vienotu formālās loģikas sistēmu. Zināmākie darbi ir "Valodas loģiskā sintakse" (1934.), "Pētījumi par semantiku" (1942.-1947.), "Nozīme un nepieciešamība" (1947.), "Ievads simboliskajā loģikā" (1954.).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 194.-195. lpp.
