Atšķirības starp "Keizerlingi" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
[[Attēls:Keyserlingk_Graf_Wappen_1777.png|right|thumb|300px|grāfi no 1777.]] | [[Attēls:Keyserlingk_Graf_Wappen_1777.png|right|thumb|300px|grāfi no 1777.]] | ||
| − | fon '''Keizerlingi''' (vc. ''von Keyserling, Keyserlingk'', pl. ''Kajzerling'', kr. ''фон Кейзерлинг'') - vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|baltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Livonijā pirmais Keizerlings ieradās XV gs. otrajā pusē. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā [[barons]] [[Keizerlings Ditrihs fon|Ditrihs fon Keizerlings]] | + | fon '''Keizerlingi''' (vc. ''von Keyserling, Keyserlingk'', pl. ''Kajzerling'', kr. ''фон Кейзерлинг'') - vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|baltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Livonijā pirmais Keizerlings ieradās XV gs. otrajā pusē. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā [[barons]] [[Keizerlings Ditrihs fon|Ditrihs fon Keizerlings]] no Prūsijas karaļa Fridriha Vilhelma II saņēma grāfa titulu. |
| − | Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[kanclers]] (1759.-1763.) grāfs Ditrihs fon Keizerlings (''Dietrich von Keyserlingk'', 1713.-1793.); Kurzemes muižniecības delegāts Žečpospoļitas Seimā 1782. un 1784. gados [[Keizerlings Otto fon|Otto fon Keizerlings]] (''Otto von Keyserlingk'', 1747.-1809.); brīvkungs [[Keizerlings Peters Ludvigs fon|Peters Ludvigs fon Keizerlings]] (''Peter Ludwig von Keyserlingk'', 1749.-1809.) | + | Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[kanclers]] (1759.-1763.) grāfs Ditrihs fon Keizerlings (''Dietrich von Keyserlingk'', 1713.-1793.); Kurzemes muižniecības delegāts Žečpospoļitas Seimā 1782. un 1784. gados [[Keizerlings Otto fon|Otto fon Keizerlings]] (''Otto von Keyserlingk'', 1747.-1809.); Kurzemes un Zemgales hercoga kambarjunkurs, brīvkungs [[Keizerlings Peters Ludvigs fon|Peters Ludvigs fon Keizerlings]] (''Peter Ludwig von Keyserlingk'', 1749.-1809.); Krievijas impērijas jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas kara flotes admirālis [[Keizerlings Arhibalds Peters Teofils fon|Arčibalds Peters Teofils fon Keizerlings]] (''Archibald Peter Teofil von Keyserling'', kr. Арчибальд Кейзерлинг, 1882.-1951.) . |
Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Vecoktes, Jaunoktes, Blīdenes, Bērzbeķes u.sc. [[muiža]]s. | Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Vecoktes, Jaunoktes, Blīdenes, Bērzbeķes u.sc. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 8. janvāris, plkst. 16.06
fon Keizerlingi (vc. von Keyserling, Keyserlingk, pl. Kajzerling, kr. фон Кейзерлинг) - vācu izcelsmes (Vestfālene) baltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Livonijā pirmais Keizerlings ieradās XV gs. otrajā pusē. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā barons Ditrihs fon Keizerlings no Prūsijas karaļa Fridriha Vilhelma II saņēma grāfa titulu.
Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers (1759.-1763.) grāfs Ditrihs fon Keizerlings (Dietrich von Keyserlingk, 1713.-1793.); Kurzemes muižniecības delegāts Žečpospoļitas Seimā 1782. un 1784. gados Otto fon Keizerlings (Otto von Keyserlingk, 1747.-1809.); Kurzemes un Zemgales hercoga kambarjunkurs, brīvkungs Peters Ludvigs fon Keizerlings (Peter Ludwig von Keyserlingk, 1749.-1809.); Krievijas impērijas jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas kara flotes admirālis Arčibalds Peters Teofils fon Keizerlings (Archibald Peter Teofil von Keyserling, kr. Арчибальд Кейзерлинг, 1882.-1951.) .
Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Vecoktes, Jaunoktes, Blīdenes, Bērzbeķes u.sc. muižas.
