Atšķirības starp "Keizerlingi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
[[Attēls:Keyserlingk_Graf_Wappen_1777.png|right|thumb|300px|grāfi no 1777.]]
 
[[Attēls:Keyserlingk_Graf_Wappen_1777.png|right|thumb|300px|grāfi no 1777.]]
  
fon '''Keizerlingi''' (vc. ''von Keyserling, Keyserlingk'', pl. ''Kajzerling'', kr. ''фон Кейзерлинг'') - vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|baltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Livonijā pirmais Keizerlings ieradās XV gs. otrajā pusē. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1875. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā [[barons]] [[Keizerlings Ditrihs fon|Ditrihs fon Keizerlings]] no Prūsijas karaļa Fridriha Vilhelma II saņēma grāfa titulu.
+
fon '''Keizerlingi''' (vc. ''von Keyserling, Keyserlingk'', pl. ''Kajzerling'', kr. ''фон Кейзерлинг'') - vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|baltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] guberņās. Livonijā pirmais Keizerlings ieradās XV gs. otrajā pusē. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1847. gadā Igaunijas, 1875. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā [[barons]] [[Keizerlings Ditrihs fon|Ditrihs fon Keizerlings]] no Prūsijas karaļa Fridriha Vilhelma II saņēma grāfa titulu.
  
 
Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[kanclers]] (1759.-1763.) grāfs Ditrihs fon Keizerlings (''Dietrich von Keyserlingk'', 1713.-1793.); Kurzemes muižniecības delegāts Žečpospoļitas Seimā 1782. un 1784. gados [[Keizerlings Otto fon|Otto fon Keizerlings]] (''Otto von Keyserlingk'', 1747.-1809.); Kurzemes un Zemgales hercoga kambarjunkurs, brīvkungs [[Keizerlings Peters Ludvigs fon|Peters fon Keizerlings]] (''Peter Ludwig von Keyserlingk'', 1749.-1809.); Krievijas impērijas jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas kara flotes admirālis [[Keizerlings Arčibalds Peters Teofils fon|Arčibalds fon Keizerlings]] (''Archibald Peter Teofil von Keyserling'', kr. Арчибальд Кейзерлинг, 1882.-1951.) .
 
Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[kanclers]] (1759.-1763.) grāfs Ditrihs fon Keizerlings (''Dietrich von Keyserlingk'', 1713.-1793.); Kurzemes muižniecības delegāts Žečpospoļitas Seimā 1782. un 1784. gados [[Keizerlings Otto fon|Otto fon Keizerlings]] (''Otto von Keyserlingk'', 1747.-1809.); Kurzemes un Zemgales hercoga kambarjunkurs, brīvkungs [[Keizerlings Peters Ludvigs fon|Peters fon Keizerlings]] (''Peter Ludwig von Keyserlingk'', 1749.-1809.); Krievijas impērijas jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas kara flotes admirālis [[Keizerlings Arčibalds Peters Teofils fon|Arčibalds fon Keizerlings]] (''Archibald Peter Teofil von Keyserling'', kr. Арчибальд Кейзерлинг, 1882.-1951.) .

Versija, kas saglabāta 2015. gada 8. janvāris, plkst. 16.20

baroni
grāfi no 1741.
grāfi no 1777.

fon Keizerlingi (vc. von Keyserling, Keyserlingk, pl. Kajzerling, kr. фон Кейзерлинг) - vācu izcelsmes (Vestfālene) baltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās. Livonijā pirmais Keizerlings ieradās XV gs. otrajā pusē. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1847. gadā Igaunijas, 1875. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā barons Ditrihs fon Keizerlings no Prūsijas karaļa Fridriha Vilhelma II saņēma grāfa titulu.

Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers (1759.-1763.) grāfs Ditrihs fon Keizerlings (Dietrich von Keyserlingk, 1713.-1793.); Kurzemes muižniecības delegāts Žečpospoļitas Seimā 1782. un 1784. gados Otto fon Keizerlings (Otto von Keyserlingk, 1747.-1809.); Kurzemes un Zemgales hercoga kambarjunkurs, brīvkungs Peters fon Keizerlings (Peter Ludwig von Keyserlingk, 1749.-1809.); Krievijas impērijas jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas kara flotes admirālis Arčibalds fon Keizerlings (Archibald Peter Teofil von Keyserling, kr. Арчибальд Кейзерлинг, 1882.-1951.) .

Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Vecoktes, Jaunoktes, Blīdenes, Bērzbeķes, Padures u.sc. muižas.