Atšķirības starp "Keizerlingi" versijām
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
fon '''Keizerlingi''' (vc. ''von Keyserling, Keyserlingk'', pl. ''Kajzerling'', kr. ''фон Кейзерлинг'') - vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|baltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] guberņās. Livonijā pirmais Keizerlings ieradās XV gs. otrajā pusē. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1847. gadā Igaunijas, 1875. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā [[barons]] [[Keizerlings Ditrihs fon|Ditrihs fon Keizerlings]] no Prūsijas karaļa Fridriha Vilhelma II saņēma grāfa titulu. | fon '''Keizerlingi''' (vc. ''von Keyserling, Keyserlingk'', pl. ''Kajzerling'', kr. ''фон Кейзерлинг'') - vācu izcelsmes (Vestfālene) [[Vācbaltieši|baltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] guberņās. Livonijā pirmais Keizerlings ieradās XV gs. otrajā pusē. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1847. gadā Igaunijas, 1875. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā [[barons]] [[Keizerlings Ditrihs fon|Ditrihs fon Keizerlings]] no Prūsijas karaļa Fridriha Vilhelma II saņēma grāfa titulu. | ||
| − | Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: Prūsijas armijas pulkvedis, tuvs karaļa draugs [[brīvkungs]] Ditrihs fon Keizerlings (''Dietrich von Keyserlingk'', 1698-1745); Prūsijas sūtnis Krievijas impērijā, brīvkungs Georgs Johans fon Keizerlings (?-1711); Krievijas impērijas zinātņu akadēmijas prezidents (1733-1734) Hermanis fon Keizerlings (''Hermann | + | Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: Prūsijas armijas pulkvedis, tuvs karaļa draugs [[brīvkungs]] Ditrihs fon Keizerlings (''Dietrich von Keyserlingk'', 1698-1745); Prūsijas sūtnis Krievijas impērijā, brīvkungs Georgs Johans fon Keizerlings (?-1711); Krievijas impērijas zinātņu akadēmijas prezidents (1733-1734) Hermanis fon Keizerlings (''Hermann Karl von Keyserlingk''; 1696-1765); [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[kanclers]] Johans Heinrihs fon Keizerlings (?-1734); Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers (1759.-1763.) grāfs Ditrihs fon Keizerlings (''Dietrich von Keyserlingk'', 1713-1793); Kurzemes muižniecības delegāts Žečpospoļitas Seimā 1782. un 1784. gados [[Keizerlings Otto fon|Otto fon Keizerlings]] (''Otto von Keyserlingk'', 1747-1809); Kurzemes un Zemgales hercoga kambarjunkurs, brīvkungs [[Keizerlings Peters Ludvigs fon|Peters fon Keizerlings]] (''Peter Ludwig von Keyserlingk'', 1749-1809); ģeologs un paleontologs Aleksandrs fon Keizerlings (''Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling'', 1815-1891); Prūsijas diplomāts, vēstnieks Osmaņu impērijā Hermanis fon Keizerlings (''Hermann von Keyserling'', 1831-1874); rakstnieks grāfs Eduards fon Keizerlings (1855-1918); filosofs, grāfs Hermanis fon Keizerlings (''Hermann Alexander Graf Keyserling'', 1880-1946); Krievijas impērijas jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas kara flotes admirālis [[Keizerlings Arčibalds Peters Teofils fon|Arčibalds fon Keizerlings]] (''Archibald Peter Teofil von Keyserling'', kr. Арчибальд Кейзерлинг, 1882-1951) . |
Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Vecoktes, Jaunoktes, Blīdenes, Bērzbeķes, Padures u.sc. [[muiža]]s. | Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Vecoktes, Jaunoktes, Blīdenes, Bērzbeķes, Padures u.sc. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 8. janvāris, plkst. 16.41
fon Keizerlingi (vc. von Keyserling, Keyserlingk, pl. Kajzerling, kr. фон Кейзерлинг) - vācu izcelsmes (Vestfālene) baltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās. Livonijā pirmais Keizerlings ieradās XV gs. otrajā pusē. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1847. gadā Igaunijas, 1875. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā barons Ditrihs fon Keizerlings no Prūsijas karaļa Fridriha Vilhelma II saņēma grāfa titulu.
Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: Prūsijas armijas pulkvedis, tuvs karaļa draugs brīvkungs Ditrihs fon Keizerlings (Dietrich von Keyserlingk, 1698-1745); Prūsijas sūtnis Krievijas impērijā, brīvkungs Georgs Johans fon Keizerlings (?-1711); Krievijas impērijas zinātņu akadēmijas prezidents (1733-1734) Hermanis fon Keizerlings (Hermann Karl von Keyserlingk; 1696-1765); Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers Johans Heinrihs fon Keizerlings (?-1734); Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers (1759.-1763.) grāfs Ditrihs fon Keizerlings (Dietrich von Keyserlingk, 1713-1793); Kurzemes muižniecības delegāts Žečpospoļitas Seimā 1782. un 1784. gados Otto fon Keizerlings (Otto von Keyserlingk, 1747-1809); Kurzemes un Zemgales hercoga kambarjunkurs, brīvkungs Peters fon Keizerlings (Peter Ludwig von Keyserlingk, 1749-1809); ģeologs un paleontologs Aleksandrs fon Keizerlings (Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling, 1815-1891); Prūsijas diplomāts, vēstnieks Osmaņu impērijā Hermanis fon Keizerlings (Hermann von Keyserling, 1831-1874); rakstnieks grāfs Eduards fon Keizerlings (1855-1918); filosofs, grāfs Hermanis fon Keizerlings (Hermann Alexander Graf Keyserling, 1880-1946); Krievijas impērijas jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas kara flotes admirālis Arčibalds fon Keizerlings (Archibald Peter Teofil von Keyserling, kr. Арчибальд Кейзерлинг, 1882-1951) .
Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Vecoktes, Jaunoktes, Blīdenes, Bērzbeķes, Padures u.sc. muižas.
