Keizerlingi

No ''Vēsture''
Versija 2015. gada 8. janvāris, plkst. 16.20, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
baroni
grāfi no 1741.
grāfi no 1777.

fon Keizerlingi (vc. von Keyserling, Keyserlingk, pl. Kajzerling, kr. фон Кейзерлинг) - vācu izcelsmes (Vestfālene) baltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās. Livonijā pirmais Keizerlings ieradās XV gs. otrajā pusē. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, 1847. gadā Igaunijas, 1875. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1777. gadā barons Ditrihs fon Keizerlings no Prūsijas karaļa Fridriha Vilhelma II saņēma grāfa titulu.

Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers (1759.-1763.) grāfs Ditrihs fon Keizerlings (Dietrich von Keyserlingk, 1713.-1793.); Kurzemes muižniecības delegāts Žečpospoļitas Seimā 1782. un 1784. gados Otto fon Keizerlings (Otto von Keyserlingk, 1747.-1809.); Kurzemes un Zemgales hercoga kambarjunkurs, brīvkungs Peters fon Keizerlings (Peter Ludwig von Keyserlingk, 1749.-1809.); Krievijas impērijas jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas kara flotes admirālis Arčibalds fon Keizerlings (Archibald Peter Teofil von Keyserling, kr. Арчибальд Кейзерлинг, 1882.-1951.) .

Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Vecoktes, Jaunoktes, Blīdenes, Bērzbeķes, Padures u.sc. muižas.