Keizerlingi

No ''Vēsture''
Versija 2018. gada 9. marts, plkst. 14.08, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
baroni
grāfi no 1741.
grāfi no 1777.

fon Keizerlingi (vc. von Keyserling, Keyserlingk, pl. Kajzerling, kr. фон Кейзерлинг) - vācu izcelsmes (Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Iekškrievijā, Prūsijā un Saksijā.

Livonijā kā pirmais 1492. gadā ieradās Bīlefeldas (Bielefeld) rātskunga dēls Hermanis Keizerlings (ritter Hermann von Keyserlingk), kļūstot par Vācu ordeņa vasali un saņemot lēni. Tā pēcnācēji izveidoja vairākas dzimtas līnijas, apmetoties uz dzīvi Prūsijā, Saksijā un Krievijā. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1847. gadā – Igaunijas, 1875. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1741. gadā Krievijas impērijas diplomāts Hermanis fon Keizerlings (1696-1765) saņēma Sv. Romas impērijas reihsgrāfa titulu; 1744. gadā par grāfu titulu saņēma Braunšveigas līnija - Gebhards Johans fon Keizerlings-Rautenburgs (von Keyserling zu Rautenburg); 1777. gadā grāfu titulu saņēma Saksijas līnija - Oto Ernsts fon Keizerlings; bet 1786. gadā arī otra Kurzemes līnija - barons Ditrihs fon Keizerlings no Prūsijas karaļa Fridriha Vilhelma II saņēma grāfa titulu.

Zināmākie dzimtas pārstāvji ir: Prūsijas armijas pulkvedis, tuvs karaļa draugs brīvkungs Ditrihs fon Keizerlings (Dietrich von Keyserlingk, 1698-1745); Prūsijas sūtnis Krievijas impērijā, brīvkungs Georgs Johans fon Keizerlings (?-1711); Krievijas impērijas zinātņu akadēmijas prezidents (1733-1734), diplomāts, reihsgrāfs Hermanis fon Keizerlings (Hermann Karl Reichsgraf von Keyserling; 1696-1765); Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers Johans Heinrihs fon Keizerlings (?-1734); Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers (1759.-1763.) grāfs Ditrihs fon Keizerlings (Dietrich von Keyserlingk, 1713-1793); Kurzemes muižniecības delegāts Žečpospoļitas Seimā 1782. un 1784. gados Otto fon Keizerlings (1747-1809); Prūsijas karaļa kambarkungs grāfs Otto Johans fon Keizerlings (1747-1809); Kurzemes un Zemgales hercoga kambarjunkurs, brīvkungs Peters fon Keizerlings (Peter Ludwig von Keyserlingk, 1749-1809); ģeologs un paleontologs Aleksandrs fon Keizerlings (Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling, 1815-1891); Prūsijas diplomāts, vēstnieks Osmaņu impērijā Hermanis fon Keizerlings (Hermann von Keyserling, 1831-1874); rakstnieks grāfs Eduards fon Keizerlings (Eduard Heinrich Nikolas Graf von Keyserling, 1855-1918); filosofs, grāfs Hermanis fon Keizerlings (Hermann Alexander Graf Keyserling, 1880-1946); Krievijas impērijas jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas kara flotes admirālis Arčibalds fon Keizerlings (Archibald Peter Teofil von Keyserling, kr. Арчибальд Кейзерлинг, 1882-1951) .

Dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Vecoktes, Jaunoktes, Kabiles, Blīdenes, Bērzbeķes, Padures, Kalkūnu u.c. muižas.

Literatūra loar šo tēmu

  • Jansons Juris. Kā rodas oda priekam. Bēthovens un kurzemnieks Amenda. Draudzības rezonanse. - Likteņstāsti, 2008.

  • Das Buch der Keyserlinge. An der Grenze zweier Welten. Lebenserinnerungen aus einem Geschlecht. / Otto Freiherr von Taube (Hrsg.) - S. Fischer: Berlin, 1937

Resursi internetā par šo tēmu