Atšķirības starp "Kellera korpuss" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. janvāris, plkst. 08.10

Kellera korpuss (kr. Добровольческий имени графа Келлера корпус) - karaspēka vienība, izveidota 1919. gada vasarā Mītavā dalībai Rietumu brīvprātīgo armijas sastāvā Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem, piedalījās Bermontiādes notikumos. Nosaukta Krievijas impērijas armijas varoņa ģenerāļa grāfa Kellera vārdā. Korpusa kaujas sastāvā bija ~7000 vīru (kopā ar tehniskajiem un loģistikas darbiniekiem - 10000), bruņojumā bija 12 vieglie un 4 smagie lielgabali, 100 ložmetēji, 12 mīnmetēji, 12 lidmašīnas. Komandieris: pulkvedis Potockis.

Korpusa sastāvu komplektēja no bijušajiem Krievijas karagūstekņiem nometnēs Vācijā. Bija paredzēts izveidot 4 plastunu kazaku pulkus (3 artilērijas baterijas katrā), raču paspēja nokomplektēt:

• 1. pulks (~2500 durkļu, 57 ložmetēji, 8 mīnmetēji);
• 2. pulks, nepilns (~1200 durkļu, 30 ložmetēji, 4 mīnmetēji);
• 3. pulks nenokomplektēts (tikai virsnieku kadri, štābs un saimnieciskais aparāts);
• 4. pulks nenokomplektēts (tikai virsnieku kadri, štābs un saimnieciskais aparāts);
• vācu brīvprātīgo bataljons (~700 durkļu);
• atsevišķā vācu ložmetēju nodaļa (8 smagie ložmetēji);
• artilērijas divizions (3 baterijas, katrā 4 lielgabali);
  • atsevišķā smagās artilērijas baterija (4 lielgabali);
• 1. kavalērijas eskadrons;
• 2. kavalērijas eskadrons;
• 3. kavalērijas eskadrons;
• 1. aviācijas nodala (6 lidmašīnas);
• 2. aviācijas nodala (6 lidmašīnas);
• tehniskās un loģistikas daļas.

Par komandieri iecerētajai armijai jau 1918. gada rudenī uzaicināja 1. Pasaules kara varoni kavalērijas ģenerāli grāfu Kelleru (kr. Келлер, Фёдор Артурович; vc. Theodor (Alexander) Graf Keller), taču viņu Kijevā 8.(21.) decembrī apcietināja un nogalināja ukraiņu separātisti (t.s. petļurieši). Tad tika plānots izveidot mobilu kavalērijas daļu jeb "partizānu vienību" (Партизанский Отряд имени генерала-от-кавалерии графа Келлера), ko iekļaut firsta Līvena vienībā, taču jūlijā vienības komandējošais sastāvs atsacījās pakļauties Līvenam un pārdēvēja savu grupu par "Kellera vārdā nosaukto brīvprātīgo korpusu".

Pēc Rietumu brīvprātīgo armijas sakāves, 1919. gada 18. decembrī pēc korpusa ierašanās Vācija to izformēja.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 150. lpp.
• P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.
• Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)

• Авалов П. В борьбе с большевизмом. - Глюкштадт/Гамбург, 1925
• Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
• Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926

• Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
• Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936

Resursi internetā par šo tēmu

• Viesturs Sprūde. «Bermontiādes» vēstures nekoptais dārziņš. // Latvijas Avīze. 04.11.2009.
• Pavels Bermonts-Avalovs un Rietumu brīvprātīgo armija.

• Бермонт-Авалов П.Р. Документы и воспоминания
• Гольдин A. Речная флотилия Западной добровольческой армии полковника П. М. Бермондта-Авалова в боях в Прибалтике (октябрь – декабрь 1919 г.) - diskusija
• Западная добровольческая армия - diskusija
• РУССКАЯ ЗАПАДНАЯ ДОБРОВОЛЬЧЕСКАЯ АРМИЯ
• Сергей Вейгман. Немецкий фашист из русских князей. // Столичные новости. №05 (201) 12-18 февраля 2002
• Сергей Базанов. Граф Келлер - первая шашка Русской армии.
• Западная добровольческая армия - Русская Идея
• Русская Западная добровольческая армия
• Крест Бермонт-Авалова
• Гольдин А.П. Наступление западной добровольческой армии на Ригу в октябре 1919 года: причины, цели и последствия.