Atšķirības starp "Kellera korpuss" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎)
m
 
(6 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
1. '''Kellera (vārdā nosauktais) Rietumu korpuss''' (kr. ''1-й Западный корпус имени графа Келлера''), sākotnēji '''Bermonta atsevišķā kavalērijas ložmetējnieku komanda''' - karaspēka vienība, izveidota 1919. gada pavasarī Vācijā dalībai [[Rietumu brīvprātīgo armija]]s sastāvā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pret [[lielinieki]]em, piedalījās [[Bermontiāde]]s notikumos. Nosaukta Krievijas impērijas armijas varoņa ģenerāļa grāfa Kellera vārdā. Korpusa kaujas sastāvā bija ~7000 vīru (kopā ar tehniskajiem un loģistikas darbiniekiem - 10000), bruņojumā bija 12 vieglie un 4 smagie lielgabali, 100 ložmetēji, 12 mīnmetēji, 12 lidmašīnas. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē. Komandieri:  
+
1. '''Kellera (vārdā nosauktais) Rietumu korpuss''' (kr. ''1-й Западный корпус имени графа Келлера''), sākotnēji '''Bermonta atsevišķā kavalērijas ložmetējnieku komanda''' - karaspēka vienība, izveidota 1919. gada pavasarī Vācijā dalībai [[Rietumu brīvprātīgo armija]]s sastāvā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] pret [[lielinieki]]em, karoja ar Latvijas armiju (skat. [[Bermontiāde]]s). Nosaukta Krievijas impērijas armijas varoņa ģenerāļa grāfa [[Kellers Teodors fon|Kellera]] (''Келлер Федор Артурович (Августович)'', 1857-1918) vārdā. Korpusa kaujas sastāvā bija ~7000 vīru (kopā ar tehniskajiem un loģistikas darbiniekiem - 10000), bruņojumā bija 12 vieglie un 4 smagie lielgabali, 100 ložmetēji, 12 mīnmetēji, 12 lidmašīnas. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē. Komandieri:  
 
* pulkvedis [[Bermonts Pāvels|Bermonts-Avalovs]] (05.1919.-05.09.1919);
 
* pulkvedis [[Bermonts Pāvels|Bermonts-Avalovs]] (05.1919.-05.09.1919);
 
* pulkvedis Potockis (05.09.-12.1919.)
 
* pulkvedis Potockis (05.09.-12.1919.)
5. rindiņa: 5. rindiņa:
 
Sastāvu komplektēja no bijušajiem Krievijas karagūstekņiem nometnēs Vācijā. Par komandieri iecerētajai pretlielinieku vienībai jau 1918. gada rudenī uzaicināja 1. Pasaules kara varoni kavalērijas ģenerāli grāfu Kelleru (kr. ''Келлер, Фёдор Артурович''; vc. ''Theodor (Alexander) Graf Keller''), taču viņu Kijevā 8.(21.) decembrī apcietināja un nogalināja ukraiņu separātisti (t.s. [[petļurieši]]). Pirmo vienību - atsevišķo kavalērijas ložmetējnieku komandu (''Зальцведельская отдельная конно-пулеметная команда'') jeb Bermonta vienību - sāka veidot Zalcvēdeles (''Salzwedel'') karagūstekņu nometnē 1919. gada pavasarī, no [[Krievijas impērija]]s [[Pirmais Pasaules karš|1. Pasaules kara]] karagūstekņiem Vācijā. 29. maijā vienību sāka pārdislocēt uz Mītavu Kurzemē. Tur ievērojami papildināto vienību pārdēvēja par "Ģenerāļa grāfa Kellera atsevišķo brīvprātīgo partizānu vienību" (''Отдельный добровольческий партизанский отряд имени генерала графа Келлера''), 6. jūnijā kā "Ģenerāļa grāfa Kellera partizānu vienību" (''Партизанский Отряд имени генерала-от-кавалерии графа Келлера'') iekļaujot [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] firsta [[Līvena vienība|Līvena vienībā]]. Jau 18. jūlijā vienības komandējošais sastāvs atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un pārdēvēja savu grupu par "Kellera brīvprātīgo korpusu". Korpusam jūlijā un augustā sāka pievienot citas pretlieliniecisko spēku vienības, kuras nebija ne Vācijas, ne Latvijas armiju sastāvā, organizējot t.s. [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armiju]].
 
Sastāvu komplektēja no bijušajiem Krievijas karagūstekņiem nometnēs Vācijā. Par komandieri iecerētajai pretlielinieku vienībai jau 1918. gada rudenī uzaicināja 1. Pasaules kara varoni kavalērijas ģenerāli grāfu Kelleru (kr. ''Келлер, Фёдор Артурович''; vc. ''Theodor (Alexander) Graf Keller''), taču viņu Kijevā 8.(21.) decembrī apcietināja un nogalināja ukraiņu separātisti (t.s. [[petļurieši]]). Pirmo vienību - atsevišķo kavalērijas ložmetējnieku komandu (''Зальцведельская отдельная конно-пулеметная команда'') jeb Bermonta vienību - sāka veidot Zalcvēdeles (''Salzwedel'') karagūstekņu nometnē 1919. gada pavasarī, no [[Krievijas impērija]]s [[Pirmais Pasaules karš|1. Pasaules kara]] karagūstekņiem Vācijā. 29. maijā vienību sāka pārdislocēt uz Mītavu Kurzemē. Tur ievērojami papildināto vienību pārdēvēja par "Ģenerāļa grāfa Kellera atsevišķo brīvprātīgo partizānu vienību" (''Отдельный добровольческий партизанский отряд имени генерала графа Келлера''), 6. jūnijā kā "Ģenerāļa grāfa Kellera partizānu vienību" (''Партизанский Отряд имени генерала-от-кавалерии графа Келлера'') iekļaujot [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] firsta [[Līvena vienība|Līvena vienībā]]. Jau 18. jūlijā vienības komandējošais sastāvs atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un pārdēvēja savu grupu par "Kellera brīvprātīgo korpusu". Korpusam jūlijā un augustā sāka pievienot citas pretlieliniecisko spēku vienības, kuras nebija ne Vācijas, ne Latvijas armiju sastāvā, organizējot t.s. [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armiju]].
  
−
1919. gada novembra sākumā [[Korpuss|korpusa]] sastāvā ietilpa:
+
Bermonts savās atmiņās min, ka 1919. gada rudeni, uzsākot karadarbību, [[Korpuss|korpusa]] sastāvā ietilpa:
 
* 1. plastunu [[divīzija]] (''1-ая Пластунская дивизия'')
 
* 1. plastunu [[divīzija]] (''1-ая Пластунская дивизия'')
−
** 1. plastunu [[pulks]] (''1-ый Пластунский полк''; kom. pulkvedis Jevreinovs)
+
** 1. plastunu [[pulks]], 3 bataljoni, 57 ložmetēji, 8 mīnmetēji, 2500 vīri (''1-ый Пластунский полк''; kom. pulkvedis Jevreinovs)
−
*** 1. [[bataljons]] (120-150 vīri, 4-6 ložmetēji)
+
*** 1. [[bataljons]];
−
*** 2. bataljons (300-350 vīri, 12-16 ložmetēji)
+
*** 2. bataljons;
−
*** 3. bataljons (300-400 vīri, vācieši, kom. Dorns)
+
*** 3. bataljons (vācieši, kom. Dorns);
−
** 2. plastunu pulks (''2-ый Пластунский полк'', nenokomplektēts - kopā 4 [[rota]]s)
+
** 2. plastunu pulks, pusotrs bataljons, 30 ložmetēji, 4 mīnmetēji, 1200 vīri (''2-ый Пластунский полк'');
−
*** 1. bataljons nenokomplektēts
+
*** 1. bataljons;
−
*** 2. bataljons nenokomplektēts
+
*** 2. bataljons nenokomplektēts;
−
*** 3. bataljons (60-100 vīri, 4-6 ložmetēji)
+
* 3. plastunu pulks nenokomplektēts (tikai virsnieku kadri, štābs un saimnieciskais aparāts; ~300 vīri);
−
*** 4. bataljons (60-100 vīri, 4-6 ložmetēji)
+
* 4. plastunu pulks nenokomplektēts (tikai virsnieku kadri, štābs un saimnieciskais aparāts; ~400 vīri);
−
*** rezerves bataljons (350-600 vīri)
+
* leitnanta Bodes bataljons, 700 vīri;
−
*** mīnmetēju rota (6-8 vieglie mīnmetēji)
+
* Krafta ložmetējnieku rota, 8 ložmetēji, 125 vīri;
−
* 3. pulks nenokomplektēts (tikai virsnieku kadri, štābs un saimnieciskais aparāts; ~200 vīri)
+
* Kellera huzāru pulks (''Гусарский имени графа Келлера полк'') jeb 1. kavalērijas pulks (kom. pulkvedis Doļinskis), 2 eskadroni, 300 vīri;
−
* 4. pulks nenokomplektēts (tikai virsnieku kadri, štābs un saimnieciskais aparāts; ~200 vīri)
+
** 1. kavalērijas eskadrons (~100 zobeni, bez zirgiem);
−
* 1. atsevišķā ložmetējnieku rota (kom. Krafts, 125 vīri, 8-9 balsta ložmetēji)
+
** 2. kavalērijas eskadrons (~100 zobeni, bez zirgiem);
−
* 2. atsevišķā ložmetējnieku rota (8-9 balsta ložmetēji)
+
** konvoja eskadrons, 150 vīri (''Конвойный эскадрон'', kom. pulkv. Nemestņiks);
−
* 3. atsevišķā ložmetējnieku rota (8-9 balsta ložmetēji)
+
** kazaku konvoja pussotņa, 50 vīri;
−
* Kellera huzāru pulks (''Гусарский имени графа Келлера полк'') jeb 1. kavalērijas pulks (kom. pulkvedis Doļinskis)
+
* 1. artilērijas pulks;
−
** 1. kavalērijas eskadrons (~100 zobeni, bez zirgiem)
+
** 1. artilērijas divizions, 3 baterijas, 12 lielgabali, 600 vīri (''1-ый артиллерийски дивизион'');
−
** 2. kavalērijas eskadrons (~100 zobeni, bez zirgiem)
+
*** 1. baterija (2-4 vieglie lielgabali, kom. leitn. Milde);
−
** kaujas eskadrons jeb konvoja eskadrons (''Конвойный эскадрон'', kom. pulkv. Nemestņiks, ~70 zobeni);
+
*** 2. baterija (2-4 haubices, kom. leitn. Pritčs);
−
* 1. artilērijas divizions (''1-ый артиллерийски дивизион'', ~300 vīri)
+
*** 2. lauka baterija (2-4 lauka lielgabali);
−
** 1. baterija (2-4 vieglie lielgabali, kom. leitn. Milde)
+
** 2. artilērijas divizions (formēšanās stadijā);
−
** 2. baterija (2-4 haubices, kom. leitn. Pritčs)
+
*** 1. baterija;
−
** 2. laika baterija (2-4 lauka lielgabali, bez zirgiem)
+
*** 2. baterija;
−
* kavalērijas artilērijas divizions
+
** Atsevišķais smagās artilērijas divizions;
−
** 1. baterija (kom. kapt. Ašehmatovs)
+
*** 1. baterija (4 lielgabali, 300 vīri;
−
** 2. baterija (kom. pulkv. Kupčinskis, bez lielgabaliem)
+
*** 2. baterija (formēšanās stadijā);
−
* sapieru rota (kom. apakšpulkv. Vinogradovs)
+
* Bruņotais divizions, 3 [[Bruņotais automobilis|bruņotie auto]] (formēšanās stadijā);
−
* bruņoto automobiļu rota (3 [[Bruņotais automobilis|bruņotie auto]])
+
* sapieru rota (kom. apakšpulkv. Vinogradovs);
 +
* leitnanta Mauriciusa sapieru bataljons (''Строительный баталион лейтенанта Маврициуса'', ~300 vīri)
 
* Aviācijas divizions (''Авиационный дивизион''):
 
* Aviācijas divizions (''Авиационный дивизион''):
−
** 1. aviācijas nodaļa (''1-ый авиотряд''; 2-3 lidmašīnas);
+
** 1. aviācijas nodaļa (''1-ый авиотряд''; 6 lidmašīnas);
−
** 2. aviācijas nodaļa (''2-ый авиотряд''; 2-3 lidmašīnas).
+
** 2. aviācijas nodaļa (''2-ый авиотряд''; 6 lidmašīnas);
−
* bruņotais vilciens (vilciena nebija, taču bija sakomplektēta apkalpe);
+
* bruņotā vilciena apkalpe (paša vilciena nebija);
−
* komandanta rota (200 vīri);
+
* komandanta rota, 200 vīri;
 
* aizmugures un loģistikas komandas.  
 
* aizmugures un loģistikas komandas.  
−
Kopā: 1490-2100 kājnieki, 170-200 jātnieki, 11-17 lielgabali, 56-74 ložmetēji. <ref>Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 18. lpp.</ref>
+
Kopā: 7000 cilvēku, 12 vieglie lauka lielgabali, 4 smagie lielgabali, 100 ložmetēji, 12 mīnmetēji un 12 lidmašīnas; kopā ar štābiem, tehniskajām un aizmugures vienībām korpusā bija aptuveni 10 000 vīru, kaujasspējīgi - aptuveni 2000.<ref>Kaujasspējīgi bija: 1490-2100 kājnieki, 170-200 jātnieki, 11-17 lielgabali, 56-74 ložmetēji - Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 18. lpp.</ref>
  
−
1919. gada 18. decembrī pēc [[Bermontiāde|Bermontiādē]] sakautā korpusa ierašanās Vācija to internēja un izformēja.
+
1919. gada 18. decembrī pēc sakāves t.s. [[Bermontiāde|Bermontiādē]] un ierašanās Vācijā, to internēja un izformēja.
−
 
 
−
==== Atsauces un piezīmes ====
 
−
 
 
−
{{atsauces}}
 
  
 
==== ====
 
==== ====
57. rindiņa: 54. rindiņa:
 
Attēls:Keller_Schwadron_1919.jpg|virsnieku un karavīru grupa 1919. gada rudenī
 
Attēls:Keller_Schwadron_1919.jpg|virsnieku un karavīru grupa 1919. gada rudenī
 
</gallery></center>
 
</gallery></center>
 +
 +
==== Atsauces un piezīmes ====
 +
 +
{{atsauces}}
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
64. rindiņa: 65. rindiņa:
 
* Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)
 
* Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)
 
* Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 13.-22. lpp.
 
* Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 13.-22. lpp.
 +
* Pāvels Bermonts-Avalovs. Cīņā pret boļševismu. Pāvela Bermonta-Avalova atmiņas par 1919. gada notikumiem Latvijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2015., 344 lpp. ISBN 978-9934-0-4847-0
 
----
 
----
 
* Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.
 
* Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.

Pašreizējā versija, 2015. gada 6. augusts, plkst. 10.44

1. Kellera (vārdā nosauktais) Rietumu korpuss (kr. 1-й Западный корпус имени графа Келлера), sākotnēji Bermonta atsevišķā kavalērijas ložmetējnieku komanda - karaspēka vienība, izveidota 1919. gada pavasarī Vācijā dalībai Rietumu brīvprātīgo armijas sastāvā Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem, karoja ar Latvijas armiju (skat. Bermontiādes). Nosaukta Krievijas impērijas armijas varoņa ģenerāļa grāfa Kellera (Келлер Федор Артурович (Августович), 1857-1918) vārdā. Korpusa kaujas sastāvā bija ~7000 vīru (kopā ar tehniskajiem un loģistikas darbiniekiem - 10000), bruņojumā bija 12 vieglie un 4 smagie lielgabali, 100 ložmetēji, 12 mīnmetēji, 12 lidmašīnas. Atradās Vācijas armijas saimnieciskā apgādē. Komandieri:

  • pulkvedis Bermonts-Avalovs (05.1919.-05.09.1919);
  • pulkvedis Potockis (05.09.-12.1919.)

Sastāvu komplektēja no bijušajiem Krievijas karagūstekņiem nometnēs Vācijā. Par komandieri iecerētajai pretlielinieku vienībai jau 1918. gada rudenī uzaicināja 1. Pasaules kara varoni kavalērijas ģenerāli grāfu Kelleru (kr. Келлер, Фёдор Артурович; vc. Theodor (Alexander) Graf Keller), taču viņu Kijevā 8.(21.) decembrī apcietināja un nogalināja ukraiņu separātisti (t.s. petļurieši). Pirmo vienību - atsevišķo kavalērijas ložmetējnieku komandu (Зальцведельская отдельная конно-пулеметная команда) jeb Bermonta vienību - sāka veidot Zalcvēdeles (Salzwedel) karagūstekņu nometnē 1919. gada pavasarī, no Krievijas impērijas 1. Pasaules kara karagūstekņiem Vācijā. 29. maijā vienību sāka pārdislocēt uz Mītavu Kurzemē. Tur ievērojami papildināto vienību pārdēvēja par "Ģenerāļa grāfa Kellera atsevišķo brīvprātīgo partizānu vienību" (Отдельный добровольческий партизанский отряд имени генерала графа Келлера), 6. jūnijā kā "Ģenerāļa grāfa Kellera partizānu vienību" (Партизанский Отряд имени генерала-от-кавалерии графа Келлера) iekļaujot Latvijas zemessardzes firsta Līvena vienībā. Jau 18. jūlijā vienības komandējošais sastāvs atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un pārdēvēja savu grupu par "Kellera brīvprātīgo korpusu". Korpusam jūlijā un augustā sāka pievienot citas pretlieliniecisko spēku vienības, kuras nebija ne Vācijas, ne Latvijas armiju sastāvā, organizējot t.s. Rietumu brīvprātīgo armiju.

Bermonts savās atmiņās min, ka 1919. gada rudeni, uzsākot karadarbību, korpusa sastāvā ietilpa:

  • 1. plastunu divīzija (1-ая Пластунская дивизия)
    • 1. plastunu pulks, 3 bataljoni, 57 ložmetēji, 8 mīnmetēji, 2500 vīri (1-ый Пластунский полк; kom. pulkvedis Jevreinovs)
      • 1. bataljons;
      • 2. bataljons;
      • 3. bataljons (vācieši, kom. Dorns);
    • 2. plastunu pulks, pusotrs bataljons, 30 ložmetēji, 4 mīnmetēji, 1200 vīri (2-ый Пластунский полк);
      • 1. bataljons;
      • 2. bataljons nenokomplektēts;
  • 3. plastunu pulks nenokomplektēts (tikai virsnieku kadri, štābs un saimnieciskais aparāts; ~300 vīri);
  • 4. plastunu pulks nenokomplektēts (tikai virsnieku kadri, štābs un saimnieciskais aparāts; ~400 vīri);
  • leitnanta Bodes bataljons, 700 vīri;
  • Krafta ložmetējnieku rota, 8 ložmetēji, 125 vīri;
  • Kellera huzāru pulks (Гусарский имени графа Келлера полк) jeb 1. kavalērijas pulks (kom. pulkvedis Doļinskis), 2 eskadroni, 300 vīri;
    • 1. kavalērijas eskadrons (~100 zobeni, bez zirgiem);
    • 2. kavalērijas eskadrons (~100 zobeni, bez zirgiem);
    • konvoja eskadrons, 150 vīri (Конвойный эскадрон, kom. pulkv. Nemestņiks);
    • kazaku konvoja pussotņa, 50 vīri;
  • 1. artilērijas pulks;
    • 1. artilērijas divizions, 3 baterijas, 12 lielgabali, 600 vīri (1-ый артиллерийски дивизион);
      • 1. baterija (2-4 vieglie lielgabali, kom. leitn. Milde);
      • 2. baterija (2-4 haubices, kom. leitn. Pritčs);
      • 2. lauka baterija (2-4 lauka lielgabali);
    • 2. artilērijas divizions (formēšanās stadijā);
      • 1. baterija;
      • 2. baterija;
    • Atsevišķais smagās artilērijas divizions;
      • 1. baterija (4 lielgabali, 300 vīri;
      • 2. baterija (formēšanās stadijā);
  • Bruņotais divizions, 3 bruņotie auto (formēšanās stadijā);
  • sapieru rota (kom. apakšpulkv. Vinogradovs);
  • leitnanta Mauriciusa sapieru bataljons (Строительный баталион лейтенанта Маврициуса, ~300 vīri)
  • Aviācijas divizions (Авиационный дивизион):
    • 1. aviācijas nodaļa (1-ый авиотряд; 6 lidmašīnas);
    • 2. aviācijas nodaļa (2-ый авиотряд; 6 lidmašīnas);
  • bruņotā vilciena apkalpe (paša vilciena nebija);
  • komandanta rota, 200 vīri;
  • aizmugures un loģistikas komandas.

Kopā: 7000 cilvēku, 12 vieglie lauka lielgabali, 4 smagie lielgabali, 100 ložmetēji, 12 mīnmetēji un 12 lidmašīnas; kopā ar štābiem, tehniskajām un aizmugures vienībām korpusā bija aptuveni 10 000 vīru, kaujasspējīgi - aptuveni 2000.[1]

1919. gada 18. decembrī pēc sakāves t.s. Bermontiādē un ierašanās Vācijā, to internēja un izformēja.

  • plkv. Potockis

  • 1. eskadrons

  • parāde, 1919. gada 29. jūnijs

  • virsnieku un karavīru grupa 1919. gada rudenī

Atsauces un piezīmes

  1. ↑ Kaujasspējīgi bija: 1490-2100 kājnieki, 170-200 jātnieki, 11-17 lielgabali, 56-74 ložmetēji - Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 18. lpp.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 150. lpp.
  • P. Bermonta-Avalova Rietumu brīvprātīgo armijas virsniecības raksturojums // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V. – Rīga, 2004. – 57.–66. lpp.
  • Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš. - Rīga, 1922. (Rīga, 1990.)
  • Ciganovs Juris. Krievu Rietumu brīvprātīgo armijas veidošanās. 1919. gada vasara-rudens. // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. 54. sējums. 2000. gads, Nr.1./2., 13.-22. lpp.
  • Pāvels Bermonts-Avalovs. Cīņā pret boļševismu. Pāvela Bermonta-Avalova atmiņas par 1919. gada notikumiem Latvijā. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2015., 344 lpp. ISBN 978-9934-0-4847-0
  • Российский государственный военный архив (РГВА) : Штаб Западной добровольческой армии (1919-1922); Фонд: 40147, Дело: 70.
  • Авалов П. В борьбе с большевизмом. - Глюкштадт/Гамбург, 1925
  • Родзянко А.П. Воспоминания о Северо-западной армии. - Берлин, 1921
  • Смирнов К. Начало Северо-западной армии. // Белое дело. т.1 - Берлин, 1926
  • Goltz Rüdiger von der. Meine Sendung in Finnland und im Baltikum. - K.F.Kochler Verlag: Leipzig, 1920 - 312 S.
  • Goltz Rüdiger von der. Als politischer General im Osten. - Leipzig, 1936

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Kellera_korpuss&oldid=57435"