Kellers Teodors fon

grāfs Teodors fon Kellers (Келлер Федор Артурович (Августович), 12.10.1857.-8.12.1918.) - Krievijas impērijas armijas kavalērijas ģenerālis, labākais paukotājs impērijā (первая шашка России), kura vārdā bija nosaukts t.s. Kellera korpuss.

Dzimis 1857. gada 12. oktobrī Kurskā, grāfu Keleru ģimenē. 1877. gadā absolvējis Nikolaja kavalērijas skolu internātu (Николаевское кавалерийское училище), kā savvaļnieks iestājies dienestā imperatora Maskavas 1. leibgvardes dragūnu pulkā (1-й лейб-драгунский Московский Его Величества полк). Par varonību karadarbībā, apbalvots ar diviem Sv. Jura krustiem. 1878. gadā absolvējis tveras kavalērijas skolu (Тверское кавалерийское училище), saņemot praporščika pakāpi. 1880. gadā pārcelts dienēt uz Kļasticas 6. huzāru pulku (Клястицкий 6-й гусарский полк) par eskadrona komandieris, tika paaugstināts par rotmistru. 1894. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi. 1889. gadā absolvēja Pēterburgā Virsnieku kavalērijas skolu (Офицерская кавалерийская школа), turpināja dienestu 8. Lubenskas huzāru pulkā (1894-1901, Лубенский 8-й гусарский полк), 8. Vozņesenskas ulānu pulkā (1901, Вознесенский 8-й уланский полк). 1901. gadā paaugstināts par pulkvedi. Krimas kavalērijas pulka komandieris (1901-1903, Крымский конный полк), turpināja dienestu 4. Harkovas ulānu pulkā (Харьковский 4-й уланский полк). 1904. gadā iecelts par imperatora Aleksandra 15. huzāru pulka (Александрийский 5-й гусарский полк) komandieri. Paralēli militārajam dienestam, 1905. gadā pildīja Kališas (Kalisch) Polijā ģenerālgubernatora pienākumus. 1906. gadā ievainots atentātā Kališā (poļu dumpinieku sviesta bumba), pārcelts par Leibgvardes dragūnu pulka (Драгунский лейб-гвардии полк) komandieri. 1907. gadā iecelts par flīģeladjutantu, mazliet vēlāk paaugstināts par ģenerālmajotu un iekļauts imperatora Svītā. 1910. gadā iecelts par Kaukāza kavalērijas divīzijas 1. brigādes (1-й бригада Кавказской кавалерийской дивизии) komandieri, 1912. gadā - par 10. kavalērijas divīzijas (10-я кавалерийская дивизия) lkomandieri. 1913. gadā paaugstināts par ģenerālleitnantu.

Nogalināts Kijevas čekas pagrabos 1918. gada 8. decembrī, vēlāk apbedīts Pokrovas sieviešu klosterī.