Atšķirības starp "Ketleri" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Galerija)
m (→‎Ketleru dinastijas ģerbonis)
12. rindiņa: 12. rindiņa:
 
Pēc Ferdinanda, kuram nebija pēcnācēju, nāves, Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu tituls nonāca [[Bīronu dinastija]]s rokās.
 
Pēc Ferdinanda, kuram nebija pēcnācēju, nāves, Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu tituls nonāca [[Bīronu dinastija]]s rokās.
  
−
== Ketleru dinastijas ģerbonis ==
 
−
1564. gadā [[Žečpospoļita]]s [[karalis]] [[Sigismunds II Augusts (Žečpospoļitas karalis)|Sigismunds Augusts]] piešķīra Gothardam Ketleram hercoga ģerboni: četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi pavērsies viens zelta alnis, bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi pavērsies sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga sirdī mazāks "sirds vairogs" (zelta), kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtu simbolizējoša ģerboņa figūra - katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), - „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga ''stīpķiveres''. Labās puses ķiverei ir ''kleinods'' ar hercoga kroni kronēta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir ''kleinods'' ar karaļa kroni kronēta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres ''kleinodā'' ir divas zelta pāva spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts ''lambrekens'', kurš labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans.
 
  
−
1579. gadā Polijas karalis [[Stefans Batorijs]] [[Hercogs|hercoga]] Gotharda ģerboni mainīja, un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli ar trim zobiem. Bez tam vairogā pirmā un trešā lauka figūras tika pavērstas ar seju pret vairoga viduslīniju (ģeboņa diplomā lielākais elements tiek dēvēts par „aļņa priekšējo daļu“).
 
−
 
−
----
 
−
* Visos oficiālajos ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, [[Heraldika|heraldikā]] ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vāc. ''Elch''). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada ''Heraldikas izstādē'' anotācijā par [[Jelgava]]s "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (vāc. ''Elch''), kuru sauc arī par briedi (vāc. ''Hirsch'')“.
 
−
* Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).
 
−
 
−
==== Galerija====
 
−
<center><gallery>
 
−
Attēls:Curland(Siebmacher).jpg|hercogu ģerbonis Zībmahera katalogā (1605.g.)
 
−
Attēls:Kurland_wappen.jpg|hercogu ģerbonis
 
−
Attēls:Stefan_Batory._Coat_of_Arms.jpg|Stefana Batorija ģerbonis
 
−
Attēls:Kettler_Wilhelm_Wapen.png|Vilhelma ģerbonis (1596.)
 
−
Attēls:Wilhelm_Kettler_Wapen_1615.jpg|Vilhelma ģerbonis (1615.)
 
−
Attēls:Jackob_Kettler_Wapen.jpg|Ģerbonis uz Jēkaba Ketlera lādes. XVII gs. 3.cet
 
−
Attēls:Wappenglas.jpg|Hesenes-Kaseles landgrāfienes Marijas Amālijas, Kurzemes hercoga Jēkaba meitas, glāze ar gerboni.
 
−
Attēls:FrKazimirKettler_Courland_Flag.png|prinča Frīdriha Kazimira Ketlera ģerbonis viņa Holandes grenadieru pulka karogā (1673.)
 
−
</gallery></center>
 
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. marts, plkst. 06.56

Attēls:Kettler-Wappen.jpg
Ketleru dzimtas ģerbonis

Ketleru dinastija (vāc. von Kettler) – hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī laikā no 1562. līdz 1737. gadam. Dinastijas aizsācējs bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers, kurš 1561. gada 28. novembrī Viļņā ar Lietuvas lielkņazu Sigismundu Augustu noslēdza padošanās līgumu: mestrs no saviem amatiem atteicās, bet Livonijas ordenis tika sekularizēts (visas neizlēņotās ordeņa zemes kļuva par hercoga domēnu). Par to viņš saņēma lēņa tiesības uz daļu no agrākajām Livonijas ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē (kas nu piederēja Lietuvas lielkņazam), kā arī hercoga titulu sev un saviem pēcnācējiem

  • Gothards (Gotthard von Kettler) valda no 1562. gada 5. marta līdz 1587. gada 17. maijam
  • Fridrihs I (Friedrich von Kettler) valda no 1587. gada 17. maija līdz 1616. gadam pārvaldīja Zemgales daļu, no 1616. gada līdz 1642. gada 16. augustam - visu hercogisti
  • Vilhelms (Wilhelm von Kettler) valda no 1587. gada 17. maijam līdz 1616. gadam (pārvaldīja Kurzemes daļu), tika izraidīts trimdā
  • Jēkabs (Jacobus von Kettler) valda no 1642. gada 16. augusta līdz 1681. gada 31. jūlijam pēc vecā stila (1682. gada 10. janvāris pēc jaunā stila)
  • Fridrihs II Kazimirs (Friedrich Casimir von Kettler) valda no 1682. gada 10. janvāra līdz 1698. gada 22. janvārim
  • Fridrihs III Vilhelms (Friedrich Wilhelm von Kettler) valda no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim
  • Ferdinands (Ferdinand von Kettler) valda no 1711. gada 21. janvāra līdz 1737. gada 4. maijam

Pēc Ferdinanda, kuram nebija pēcnācēju, nāves, Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu tituls nonāca Bīronu dinastijas rokās.


Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Ketleri&oldid=13018"