Atšķirības starp "Ketlers Fridrihs Vilhelms, Kurzemes hercogs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
28. rindiņa: 28. rindiņa:
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 21.01.1711.
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 21.01.1711.
 
|}
 
|}
'''Fridrihs III Vilhelms Ketlers''' (''Friedrich III Wilhelm von Kettler'', 1692.-1711.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim. Pusaudža gadus pavadījis Prūsijā, kurp ģimene pārcēlās pēc tēva nāves. Izglītību ieguva Erlangas ''Bruņinieku akadēmijā''. [[Kurzemes un Zemgales hercogistes padome|Hercogistes padome]] 1709. gadā atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu, un jau oktobrī Marienverderas pilsētiņā Austrumprūsijā, kur tika akceptēts līgums par pilngadīgu atzīto septiņpadsmitgadīgo Frīdriha Vilhelma apprecināšanu ar Krievijas cara [[Pēteris I (Krievijas cars un imperators)|Pētera I]] pusbrāļa Joana meitu Annu (1693.-1740.). Atgriezās hercogistē 1710. gada maijā, bet rudenī devās uz Krieviju, kur 31. oktobrī apprecējies ar [[Romanovu dinastija]]s princesi Annu (1693.-1740.), taču atceļā no kāzām Frīdrihs Vilhelms piepeši nomira.
+
'''Fridrihs III Vilhelms Ketlers''' (''Friedrich III Wilhelm von Kettler'', 1692.-1711.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim. Pusaudža gadus pavadījis Prūsijā, kurp ģimene pārcēlās pēc tēva nāves. Izglītību ieguva Erlangas ''Bruņinieku akadēmijā''. [[Kurzemes un Zemgales hercogistes padome|Hercogistes padome]] 1709. gadā atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu, un jau oktobrī Marienverderas pilsētiņā Austrumprūsijā, kur tika akceptēta vienošanās par pilngadīgu atzīto septiņpadsmitgadīgo Frīdriha Vilhelma apprecināšanu ar Krievijas cara [[Pēteris I (Krievijas cars un imperators)|Pētera I]] pusbrāļa Joana meitu Annu (1693.-1740.). Atgriezās hercogistē 1710. gada maijā, 21. jūlijā parakstīja laulību līgumu, bet rudenī devās uz Krieviju, kur 31. oktobrī apprecējies ar [[Romanovu dinastija]]s princesi Annu (1693.-1740.), taču atceļā no kāzām Frīdrihs Vilhelms piepeši nomira.
  
 
== Komentāri ==
 
== Komentāri ==
  
 
1710. gadā hercogistes slavas laiku piemiņai nodibināja [[Atzinības ordenis|Atzinības ordeni]] (''Ordre de la Reconnaissance''), pēc kura vizuālā parauga 1938. gadā Latvijas Republikā tika izveidots apbalvojums ar nosaukumu [[Atzinības krusts]] (''Croix de la Reconnaissance'').
 
1710. gadā hercogistes slavas laiku piemiņai nodibināja [[Atzinības ordenis|Atzinības ordeni]] (''Ordre de la Reconnaissance''), pēc kura vizuālā parauga 1938. gadā Latvijas Republikā tika izveidots apbalvojums ar nosaukumu [[Atzinības krusts]] (''Croix de la Reconnaissance'').

Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. oktobris, plkst. 22.41

Fridrihs Vilhelms
Friedrich Wilhelm von Kettler.jpg
valda 22.01.1698.-21.01.1711.
laulība Anna no Krievijas
bērni nav
dzimta Ketleru dinastija
tēvs Fridrihs Kazimirs
māte Elizabete Sofija no Brandenburgas
dzimis 19.07.1650. Mītavā
miris 21.01.1711.

Fridrihs III Vilhelms Ketlers (Friedrich III Wilhelm von Kettler, 1692.-1711.) - Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim. Pusaudža gadus pavadījis Prūsijā, kurp ģimene pārcēlās pēc tēva nāves. Izglītību ieguva Erlangas Bruņinieku akadēmijā. Hercogistes padome 1709. gadā atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu, un jau oktobrī Marienverderas pilsētiņā Austrumprūsijā, kur tika akceptēta vienošanās par pilngadīgu atzīto septiņpadsmitgadīgo Frīdriha Vilhelma apprecināšanu ar Krievijas cara Pētera I pusbrāļa Joana meitu Annu (1693.-1740.). Atgriezās hercogistē 1710. gada maijā, 21. jūlijā parakstīja laulību līgumu, bet rudenī devās uz Krieviju, kur 31. oktobrī apprecējies ar Romanovu dinastijas princesi Annu (1693.-1740.), taču atceļā no kāzām Frīdrihs Vilhelms piepeši nomira.

Komentāri

1710. gadā hercogistes slavas laiku piemiņai nodibināja Atzinības ordeni (Ordre de la Reconnaissance), pēc kura vizuālā parauga 1938. gadā Latvijas Republikā tika izveidots apbalvojums ar nosaukumu Atzinības krusts (Croix de la Reconnaissance).