Atšķirības starp "Ketleru ģerbonis" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. marts, plkst. 10.43

Ketleru dzimtas ģerbonis

Ketleru dinastijas ģerbonis, šai dzimtai (vāc. von Kettler) valdot Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī - 1564. gadā Žečpospoļitas karalis Sigismunds Augusts piešķīra Gothardam Ketleram hercoga ģerboni: četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi pavērsies viens zelta alnis^[1], bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi pavērsies sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga sirdī mazāks "sirds vairogs" (zelta), kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtu simbolizējoša ģerboņa figūra - katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), - „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga stīpķiveres. Labās puses ķiverei ir kleinods ar hercoga kroni kronēta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir kleinods ar karaļa kroni kronēta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres kleinodā ir divas zelta pāva spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts lambrekens, kurš labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans.

1579. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs hercoga Gotharda ģerboni mainīja, un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli. P.P. fon Vinklers dod šādu ģerboņa aprakstu: sudraba katla kāsis sarkanā laukā, kurā kreisajā pusē iniciāļi AS (Sigismundus Augustus), bet labajā pusē sudraba vilka žoklis ar trim zobiem. Virs abām figūrām zelta kronis.^[2] Bez tam vairogā pirmā un trešā lauka figūras tika pavērstas ar seju pret vairoga viduslīniju (ģeboņa diplomā lielākais elements tiek dēvēts par „aļņa priekšējo daļu“).

Atsauces un paskaidrojumi

↑ Visos oficiālajos ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, heraldikā ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vāc. Elch). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada Heraldikas izstādē anotācijā par Mītavas "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (vāc. Elch), kuru sauc arī par briedi (vāc. Hirsch)“.
↑ Гербовник П.П.фон Винклера. Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).

Dažādi ģerboņa attēli

brīvkungu Keteleru ģerbonis Ausluhtas pils sienā
hercogu ģerbonis Zībmahera katalogā (1605.g.)
Kurland wappen.jpg

hercogu ģerbonis
Stefana Batorija ģerbonis
Vilhelma ģerbonis (1596.)
Wilhelm Kettler Wapen 1615.jpg

Vilhelma ģerbonis (1615.)
Fridriha ģerbonis
Ģerbonis uz Jēkaba Ketlera lādes. XVII gs. 3.cet
Hesenes-Kaseles landgrāfienes Marijas Amālijas, Kurzemes hercoga Jēkaba meitas, glāze ar gerboni.
prinča Frīdriha Kazimira Ketlera ģerbonis viņa Holandes grenadieru pulka karogā (1673.)
Ketleru ģerbonis Gad Homburgas pils fasādē
Ketleru ģerbonis Annas Radzivilas medaljonā

Resursi internetā par šo tēmu

[1] Visos oficiālajos ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, heraldikā ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vāc. Elch). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada Heraldikas izstādē anotācijā par Mītavas "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (vāc. Elch), kuru sauc arī par briedi (vāc. Hirsch)“.

[2] Гербовник П.П.фон Винклера. Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).

[1]

[2]

@@ 2. rindiņa: / 2. rindiņa: @@
 '''Ketleru dinastijas ģerbonis''', šai dzimtai (vāc. ''von Kettler'') valdot [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s tronī - 1564. gadā [[Žečpospoļita]]s [[karalis]] [[Sigismunds II Augusts (Žečpospoļitas karalis)|Sigismunds Augusts]] piešķīra [[Ketlers Gothards|Gothardam Ketleram]] hercoga ģerboni: četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi pavērsies viens zelta alnis<ref>Visos oficiālajos ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, [[Heraldika|heraldikā]] ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vāc. ''Elch''). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada ''Heraldikas izstādē'' anotācijā par [[Mītava]]s "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (vāc. ''Elch''), kuru sauc arī par briedi (vāc. ''Hirsch'')“.</ref>, bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi pavērsies sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga sirdī mazāks "sirds vairogs" (zelta), kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtu simbolizējoša ģerboņa figūra - katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), - „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga ''stīpķiveres''. Labās puses ķiverei ir ''kleinods'' ar hercoga kroni kronēta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir ''kleinods'' ar karaļa kroni kronēta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres ''kleinodā'' ir divas zelta pāva spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts ''lambrekens'', kurš labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans.
-. gadā Polijas karalis [[Stefans Batorijs]] [[Hercogs|hercoga]] Gotharda ģerboni mainīja, un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli. P.P. fon Vinklers dod šādu ģerboņa aprakstu: sudraba katla kāsis sarkanā laukā, kurā kreisajā pusē iniciāļi AS (Sigismundus Augustus), bet labajā pusē sudraba vilka žoklis ar trim zobiem. Virs abām figūrām zelta kronis.<ref>Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).</ref> Bez tam vairogā pirmā un trešā lauka figūras tika pavērstas ar seju pret vairoga viduslīniju (ģeboņa diplomā lielākais elements tiek dēvēts par „aļņa priekšējo daļu“).
+. gadā Polijas karalis [[Stefans Batorijs]] [[Hercogs|hercoga]] Gotharda ģerboni mainīja, un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli. P.P. fon Vinklers dod šādu ģerboņa aprakstu: sudraba katla kāsis sarkanā laukā, kurā kreisajā pusē iniciāļi AS (Sigismundus Augustus), bet labajā pusē sudraba vilka žoklis ar trim zobiem. Virs abām figūrām zelta kronis.<ref>Гербовник П.П.фон Винклера. Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).</ref> Bez tam vairogā pirmā un trešā lauka figūras tika pavērstas ar seju pret vairoga viduslīniju (ģeboņa diplomā lielākais elements tiek dēvēts par „aļņa priekšējo daļu“).
 ==== Atsauces un paskaidrojumi ====

Atšķirības starp "Ketleru ģerbonis" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. marts, plkst. 10.43

Atsauces un paskaidrojumi

Dažādi ģerboņa attēli

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt