Atšķirības starp "Ketleru ģerbonis" versijām
m (→Dažādi Ketleru ģerboņa attēli) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 30. rindiņa: | 30. rindiņa: | ||
* [http://terramariana.du.lv/lv/albums1903/folija66 Virs Embūtes skata ir Ketlera dzimtas ģerbonis.] | * [http://terramariana.du.lv/lv/albums1903/folija66 Virs Embūtes skata ir Ketlera dzimtas ģerbonis.] | ||
* [http://terramariana.du.lv/lv/albums1903/folija61 Kuldīgas un Aizputes skati. Pa kreisi Kurzemes hercogistes ģerbonis, pa labi Ketleru ģimenes ģerbonis] | * [http://terramariana.du.lv/lv/albums1903/folija61 Kuldīgas un Aizputes skati. Pa kreisi Kurzemes hercogistes ģerbonis, pa labi Ketleru ģimenes ģerbonis] | ||
| + | * [http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/DigIzstBagatibas/RerseitaAlbums.pdf Kurzemes un Zemgales hercoga Vilhelma ģerbonis Johana Hieronima Rēršeita (Rörscheidt) albūmā. 1596. gads (.pdf)] | ||
---- | ---- | ||
* [http://commons.wikimedia.org/wiki/Siebmachers_Wappenbuch?uselang=de Zībmahera ģerboņu katalogs (1605.)] | * [http://commons.wikimedia.org/wiki/Siebmachers_Wappenbuch?uselang=de Zībmahera ģerboņu katalogs (1605.)] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 9. februāris, plkst. 18.48
Ketleru dinastijas ģerbonis, šai dzimtai (vāc. von Kettler) valdot Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī - 1564. gadā Žečpospoļitas karalis Sigismunds Augusts piešķīra Gothardam Ketleram hercoga ģerboni: četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi pavērsies viens zelta alnis[1], bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi pavērsies sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga sirdī mazāks "sirds vairogs" (zelta), kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtu simbolizējoša ģerboņa figūra - katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), - „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga stīpķiveres. Labās puses ķiverei ir kleinods ar hercoga kroni kronēta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir kleinods ar karaļa kroni kronēta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres kleinodā ir divas zelta pāva spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts lambrekens, kurš labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans.
1579. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs hercoga Gotharda ģerboni mainīja, un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli. P.P. fon Vinklers dod šādu ģerboņa aprakstu: sudraba katla kāsis sarkanā laukā, kurā kreisajā pusē iniciāļi AS (Sigismundus Augustus), bet labajā pusē sudraba vilka žoklis ar trim zobiem. Virs abām figūrām zelta kronis.[2] Bez tam vairogā pirmā un trešā lauka figūras tika pavērstas ar seju pret vairoga viduslīniju (ģeboņa diplomā lielākais elements tiek dēvēts par „aļņa priekšējo daļu“).
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Visos heraldiskajos šī ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, heraldikā ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vāc. Elch). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada Heraldikas izstādē anotācijā par Mītavas "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (vāc. Elch), kuru sauc arī par briedi (vāc. Hirsch)“.
- ↑ Aprakstot Mītavas (Jelgavas) ģerboni: Фон Винклер П. П. Гербы городов, губерний, областей и уездов Российской империи, внесенные в Полное собрание законов с 1649 по 1900. - Спб., 1900. Тоже. Планета, Москва, 1990. – 222 с. (репр. изд. ). Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).
Dažādi Ketleru ģerboņa attēli
brīvkungu Keteleru ģerbonis Ausluhtas pils sienā
brīvkungu Ketleru ģerbonis
hercogu ģerbonis Zībmahera katalogā (1605.g.)
- Kurland wappen.jpg
hercogu ģerbonis
Stefana Batorija ģerbonis
Vilhelma ģerbonis (1596.)
Vilhelma ģerbonis (1615.)
Fridriha ģerbonis
Ģerbonis uz Jēkaba Ketlera lādes. XVII gs. 3.cet
Hesenes-Kaseles landgrāfienes Marijas Amālijas, Kurzemes hercoga Jēkaba meitas, glāze ar gerboni.
prinča Frīdriha Kazimira Ketlera ģerbonis viņa Holandes grenadieru pulka karogā (1673.)
Ketleru ģerbonis Bad-Homburgas pils fasādē
Ketleru ģerbonis Annas Radzivilas, Gotharda meitas, medaljonā
bīskapa Vilhelma Emanuela fon Ketelera ģerbonis Maincas Doma loga vitrāžā
.jpg)
Resursi internetā par šo tēmu
- Virs Embūtes skata ir Ketlera dzimtas ģerbonis.
- Kuldīgas un Aizputes skati. Pa kreisi Kurzemes hercogistes ģerbonis, pa labi Ketleru ģimenes ģerbonis
- Kurzemes un Zemgales hercoga Vilhelma ģerbonis Johana Hieronima Rēršeita (Rörscheidt) albūmā. 1596. gads (.pdf)
