Atšķirības starp "Ketleru ģerbonis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (→‎hercoga ģerbonis)
7. rindiņa: 7. rindiņa:
 
=== hercoga ģerbonis ===
 
=== hercoga ģerbonis ===
  
−
Šai dzimtai (vāc. ''von Kettler'') kāpjot [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s tronī - 1564. gadā [[Žečpospoļita]]s [[karalis]] Sigismunds II Augusts piešķīra [[Ketlers Gothards|Gothardam Ketleram]] hercoga ģerboni: četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi pavērsies viens zelta alnis<ref>Visos heraldiskajos šī ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, [[Heraldika|heraldikā]] ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vāc. ''Elch''). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada ''Heraldikas izstādē'' anotācijā par [[Mītava]]s "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (''Elch''), kuru sauc arī par briedi (''Hirsch'')“.</ref>, bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi pavērsies sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga sirdī mazāks "sirds vairogs" (zelta), kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtu simbolizējoša ģerboņa figūra - katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), - „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga ''stīpķiveres''. Labās puses ķiverei ir ''kleinods'' ar hercoga kroni kronēta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir ''kleinods'' ar karaļa kroni kronēta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres ''kleinodā'' ir divas zelta fazāna (literatūrā figurē arī pāva) spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts [[lambrekens]], kas labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans.  
+
Šai dzimtai (vāc. ''von Kettler'') kāpjot [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s tronī - 1564. gadā [[Žečpospoļita]]s [[karalis]] Sigismunds II Augusts piešķīra [[Ketlers Gothards|Gothardam Ketleram]] hercoga ģerboni: hercogistes vairogā četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi ejošs zelta alnis<ref>Visos heraldiskajos šī ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, [[Heraldika|heraldikā]] ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vāc. ''Elch''). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada ''Heraldikas izstādē'' anotācijā par [[Mītava]]s "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (''Elch''), kuru sauc arī par briedi (''Hirsch'')“.</ref>, bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi ejošs sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga centrā zelta vidusvairogs, kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtas ģerboņa katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga ''stīpķiveres''. Labās puses ķiverei ir ''kleinods'' ar hercoga kroni kronēta pa kreisi vērsta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir ''kleinods'' ar karaļa kroni kronēta pa labi vērsta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres ''kleinodā'' ir divas zelta fazāna spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts [[lambrekens]], kas labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans.  
  
−
Pirmais zināmais Kurzemes hercoga investitūras diploms attiecas uz 1579. g., kad Polijas-Lietuvas karalis Stefans Batorijs apstiprināja Gothardam karaļa Sigismunda II Augusta piešķirto lēni, kā arī hercoga ģerboni.<ref>Polijas karaļa Stefana Batorija izsniegts investitūras (ievadīšanas amatā) diploms hercogam Gothardam ar ģerboņa aprakstu. Kara nometnē pie Dzisnas, 1579. g. 4. augustā. Pergaments. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 554. f., 1. apr., 32. l.</ref> Tad arī Gotharda ģerboni mainīja (sākotnējā ģerboņa variantā vairogā izvietotās heraldiskās figūras – Kurzemes lauva un Zemgales alnis – soļo vienā virzienā), un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli. P.P. fon Vinklers dod šādu ģerboņa aprakstu: "sudraba katla kāsis sarkanā laukā, kurā kreisajā pusē iniciāļi AS (Sigismundus Augustus), bet labā pusetika papildināta ar sudraba vilka žoklis ar trim zobiem. Virs abām figūrām zelta kronis."<ref>Aprakstot Mītavas (Jelgavas) ģerboni: Фон Винклер П. П. Гербы городов, губерний, областей и уездов Российской империи, внесенные в Полное собрание законов с 1649 по 1900. - Спб., 1900. Тоже. Планета, Москва, 1990. – 222 с. (репр. изд. ). Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).</ref> Bez tam vairogā pirmā un trešā lauka figūras tika pavērstas ar seju pret vairoga viduslīniju (ģeboņa diplomā lielākais elements tiek dēvēts par „aļņa priekšējo daļu“).
+
Pirmais zināmais Kurzemes hercoga investitūras diploms attiecas uz 1579. g., kad Polijas-Lietuvas karalis Stefans Batorijs apstiprināja Gothardam karaļa Sigismunda II Augusta piešķirto lēni, kā arī hercoga ģerboni.<ref>Polijas karaļa Stefana Batorija izsniegts investitūras (ievadīšanas amatā) diploms hercogam Gothardam ar ģerboņa aprakstu. Kara nometnē pie Dzisnas, 1579. g. 4. augustā. Pergaments. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 554. f., 1. apr., 32. l.</ref> Tad arī Gotharda ģerboni mainīja (pirmā un trešā lauka figūras pretēji pavērstas pret vairoga viduslīniju), un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli. P.P. fon Vinklers dod šādu ģerboņa aprakstu: "sudraba katla kāsis sarkanā laukā, kurā kreisajā pusē iniciāļi AS (''Sigismundus Augustus''), bet labā pusetika papildināta ar sudraba vilka žoklis ar trim zobiem. Virs abām figūrām zelta kronis."<ref>Aprakstot Mītavas (Jelgavas) ģerboni: Фон Винклер П. П. Гербы городов, губерний, областей и уездов Российской империи, внесенные в Полное собрание законов с 1649 по 1900. - Спб., 1900. Тоже. Планета, Москва, 1990. – 222 с. (репр. изд. ). Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).</ref> Bez tam vairogā pirmā un trešā lauka figūras tika pavērstas ar seju pret vairoga viduslīniju (ģeboņa diplomā lielākais elements tiek dēvēts par „aļņa priekšējo daļu“).
  
 
* [[Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs|Vilhelma fon Ketlera]] ģerbonis: ar četrdalītu pamatvairogu un ar sarkanu skaldītu vidusvairogu ar zelta kāsi. (Pretēji tradicionālajam ģerboņa attēlam, te ir pretējas krāsas: jābūt zelta vidusvairogam ar sarkanu kāsi). Skaldījuma laukos nav ievietota karaļa Stefana Batorija dzimtas heraldika – sudraba, resp., balts, vilka žoklis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma. Pamatvairoga 1. un 4. sudraba laukā sarkans lauva (Kurzeme). Atšķirībā no tradicionālās lauvas figūras ģerbonī ir attēlots izaugošs lauva. 2. un 3. zilā laukā – iznākošs dabiskas krāsas briedis (Zemgale). Virs vairoga trīs kronētas stīpu ķiveres, kuru kleinodos izaugošs kronēts briedis (Zemgale), starp divām sarkanas krāsas un zelta fazāna spalvām sudraba katla kāsis (Ketleru dzimta), sarkans augošs kronēts lauva (Kurzeme). Lambrekenos ģerboņa krāsas – zelts ar zilu un sudrabs ar sarkanu.
 
* [[Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs|Vilhelma fon Ketlera]] ģerbonis: ar četrdalītu pamatvairogu un ar sarkanu skaldītu vidusvairogu ar zelta kāsi. (Pretēji tradicionālajam ģerboņa attēlam, te ir pretējas krāsas: jābūt zelta vidusvairogam ar sarkanu kāsi). Skaldījuma laukos nav ievietota karaļa Stefana Batorija dzimtas heraldika – sudraba, resp., balts, vilka žoklis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma. Pamatvairoga 1. un 4. sudraba laukā sarkans lauva (Kurzeme). Atšķirībā no tradicionālās lauvas figūras ģerbonī ir attēlots izaugošs lauva. 2. un 3. zilā laukā – iznākošs dabiskas krāsas briedis (Zemgale). Virs vairoga trīs kronētas stīpu ķiveres, kuru kleinodos izaugošs kronēts briedis (Zemgale), starp divām sarkanas krāsas un zelta fazāna spalvām sudraba katla kāsis (Ketleru dzimta), sarkans augošs kronēts lauva (Kurzeme). Lambrekenos ģerboņa krāsas – zelts ar zilu un sudrabs ar sarkanu.

Versija, kas saglabāta 2017. gada 11. februāris, plkst. 13.29

brīvkungu un grāfu Ketleru ģerbonis

fon Ketleru dzimtas ģerbonis (an. Ketlers family coat of arms, vc. Kettler Familienwappen, kr. фамильный герб Кетлеров)

brīvkungu un grāfu Ketleru ģerbonis

Zelta laukā sarkans katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), virs vairoga bruņinieka ķiverei (barona ģerbonī) vai stīpķiverei (grāfa ģerbonī) ir kleinods ar "karaļa" kroni ar zelta un divām sarkanām fazāna spalvām, starp kurām mazs zelta vairodziņš ar katla kāsi.

hercoga ģerbonis

Šai dzimtai (vāc. von Kettler) kāpjot Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī - 1564. gadā Žečpospoļitas karalis Sigismunds II Augusts piešķīra Gothardam Ketleram hercoga ģerboni: hercogistes vairogā četrdalīts lauks (sudrabs-zils-zils-sudrabs), kurā zilajos laukumos (otrais-trešais) katrā uz labo pusi ejošs zelta alnis[1], bet sudraba laukumos (pirmais-ceturtais) katrā uz labo pusi ejošs sarkans Sigismunda lauva ar šķeltu asti. Vairoga centrā zelta vidusvairogs, kurā ar sarkanu krāsu attēlota Ketleru dzimtas ģerboņa katla kāsis (zobains rīks, kas ļāva regulēt katla pakāršanas augstumu virs uguns), „senais“ karaļa kronis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma „AS“. Vairogu vainago trīs kronētas hercoga stīpķiveres. Labās puses ķiverei ir kleinods ar hercoga kroni kronēta pa kreisi vērsta sarkana brieža torsa veidā; kreisās puses ķiverei ir kleinods ar karaļa kroni kronēta pa labi vērsta sarkana lauvas torsa veidā. Vidus ķiveres kleinodā ir divas zelta fazāna spalvas un sarkans katla kāsis. Ģerboni ieskauj dalīts lambrekens, kas labajā (galvenajā) pusē ir zelta un zils, bet kreisajā pusē – sudraba un sarkans.

Pirmais zināmais Kurzemes hercoga investitūras diploms attiecas uz 1579. g., kad Polijas-Lietuvas karalis Stefans Batorijs apstiprināja Gothardam karaļa Sigismunda II Augusta piešķirto lēni, kā arī hercoga ģerboni.[2] Tad arī Gotharda ģerboni mainīja (pirmā un trešā lauka figūras pretēji pavērstas pret vairoga viduslīniju), un piešķīra tam sirds vairogā papildu elementu no sava ģerboņa: vilka žokli. P.P. fon Vinklers dod šādu ģerboņa aprakstu: "sudraba katla kāsis sarkanā laukā, kurā kreisajā pusē iniciāļi AS (Sigismundus Augustus), bet labā pusetika papildināta ar sudraba vilka žoklis ar trim zobiem. Virs abām figūrām zelta kronis."[3] Bez tam vairogā pirmā un trešā lauka figūras tika pavērstas ar seju pret vairoga viduslīniju (ģeboņa diplomā lielākais elements tiek dēvēts par „aļņa priekšējo daļu“).

  • Vilhelma fon Ketlera ģerbonis: ar četrdalītu pamatvairogu un ar sarkanu skaldītu vidusvairogu ar zelta kāsi. (Pretēji tradicionālajam ģerboņa attēlam, te ir pretējas krāsas: jābūt zelta vidusvairogam ar sarkanu kāsi). Skaldījuma laukos nav ievietota karaļa Stefana Batorija dzimtas heraldika – sudraba, resp., balts, vilka žoklis un karaļa Sigismunda Augusta monogramma. Pamatvairoga 1. un 4. sudraba laukā sarkans lauva (Kurzeme). Atšķirībā no tradicionālās lauvas figūras ģerbonī ir attēlots izaugošs lauva. 2. un 3. zilā laukā – iznākošs dabiskas krāsas briedis (Zemgale). Virs vairoga trīs kronētas stīpu ķiveres, kuru kleinodos izaugošs kronēts briedis (Zemgale), starp divām sarkanas krāsas un zelta fazāna spalvām sudraba katla kāsis (Ketleru dzimta), sarkans augošs kronēts lauva (Kurzeme). Lambrekenos ģerboņa krāsas – zelts ar zilu un sudrabs ar sarkanu.

Skat. arī Bīronu ģerbonis

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Visos heraldiskajos šī ģerboņa aprakstos (tieši tas, nevis zīmējums, heraldikā ir noteicošais) heraldiskais dzīvnieks dēvēts par alni (vāc. Elch). Tomēr vēsturiski ģerboņa dažādos attēlojumos, ko lietojuši tā īpašnieki, biežāk tas zīmēts kā briedis ar tieviem, nevis alnim raksturīgajiem platajiem ragiem. 1903. gada Heraldikas izstādē anotācijā par Mītavas "Academia Petrina" lielo zīmogu rakstīts, ka tajā „attēlots Zemgales alnis (Elch), kuru sauc arī par briedi (Hirsch)“.
  2. ↑ Polijas karaļa Stefana Batorija izsniegts investitūras (ievadīšanas amatā) diploms hercogam Gothardam ar ģerboņa aprakstu. Kara nometnē pie Dzisnas, 1579. g. 4. augustā. Pergaments. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs, 554. f., 1. apr., 32. l.
  3. ↑ Aprakstot Mītavas (Jelgavas) ģerboni: Фон Винклер П. П. Гербы городов, губерний, областей и уездов Российской империи, внесенные в Полное собрание законов с 1649 по 1900. - Спб., 1900. Тоже. Планета, Москва, 1990. – 222 с. (репр. изд. ). Gan katla kāsis, gan vilka žoklis ir "runājošie" ģerboņa elementi – heraldikas vēsturē bieži sastopamā uzvārdu «burtiskā vizualizācija» (Ketleru gadījumā katls, Batorija – vilks ).

  • brīvkungu Keteleru ģerbonis Ausluhtas pils sienā

  • bīskapa Vilhelma Emanuela fon Ketelera ģerbonis Maincas Doma loga vitrāžā

  • brīvkungu Ketleru ģerbonis

  • grāfu Ketleru ģerbonis

  • hercogu Ketleru ģerbonis

  • Gotharda ģerbonis (1570.)

  • Gotharda ģerbonis

  • ģerbonis Annas Radzivilas, Gotharda meitas, medaljonā

  • Frīdriha I ģerbonis (1590. gadi)

  • Stefana Batorija ģerbonis

  • Frīdriha I ģerbonis (1605.g.)

  • Vilhelma ģerbonis (1596.)

  • Vilhelma ģerbonis (1615.)

  • Ģerbonis uz Jēkaba Ketlera lādes. XVII gs. 3. cet.

  • Hesenes-Kaseles landgrāfienes Marijas Amālijas, Jēkaba meitas, glāze ar ģerboni.

  • prinča Frīdriha Kazimira ģerbonis viņa Holandes grenadieru pulka karogā (1673.)

  • Ketleru ģerbonis Bad-Homburgas pils fasādē

Avoti un literatūra par šo tēmu

  • Polijas karaļa Stefana Batorija izsniegts investitūras diploms hercogam Gothardam ar ģerboņa aprakstu. Kara nometnē pie Dzisnas, 1579. g. 4. augustā. Pergaments. LVVA, 554. f., 1. apr., 32.
  • Kurzemes hercoga Gotharda ģerbonis. Zīmējums no Kurzemes hercogistes baznīcas likumu krājuma, 1570. g. - Latvijas Valsts Vēstures arhīvs (LVVA), 4038. f., 2. apr., 930. l.
  • Kurzemes hercogistes ģerbonis. 1596. g. (kādu to 1579.g. apstiprināja karalis Stefans Batorijs). Zīmējums Johana Hieronima Rēršeida piemiņas albumā - LVVA, 5759. f., 2. apr., 1403. l.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Ketleru_ģerbonis&oldid=64993"