Klebeki
Baroni fon un Klebeki (vc. von und Baron Klebeck, kr. бароны фон Клебек), baroni Klebeki (vc. Baron Klebeck, kr. бароны Клебек) - bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir kāds Kurts Klebeks, kurš XV gs. ieradās Livonijā no Vestfālenes. 1631. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Mītavas policmeistars Johans fon Klebeks (kr. Иван Семенович Клебек; apbalvots ar IV šķiras Jura ordeni, IV škiras Vladimira ordeni, II un IIII šķiras Annas ordeni, u.c. apbalvojumiem); Praulienas dzimtkungs Ernsts Gideons barons Klebeks, kurš saviem zemniekiem, lai iespītētu toreizējam ģenerālgubernatoram marķīzam Pauluči, devis itāliskus uzvārdus (Bulotti, Barlotti, Deijus, Portini, Sormoni (Sermoni), Finarti, Dekant, Torjani, Schwaggini, Anschulini, Sarrnant', etc.).
1779. gadā impērijas ģenerālfeldcehmeistars Vilhelms Ernsts fon Klebeks un tā brālis, Vendenes (mūsd. Cēsis) ordnungsrihters Karls Otto fon Klebeks sev un pēcnācējiem no Sv. Romas impērijas imperatora saņēma barona titulu. Krievijas impērijas lietvedībā tituls atzīts pirmo reizi 1794. gadā, kad gvardes kornets Ernsts Gideons Burhards fon Klebeks atvaļināšanas papīros nosaukts par baronu. 1854. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz barona titulu. šajā pašā gadā šī līnija ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas-Japānas kara varonis, bruņukuģa "Петропавловск" mičmanis barons Nikolajs fon Klebeks (1880-1904);
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Praulienas (Praulen) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Upelnieks Kr. Uzvārdu došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. // Tieslietu ministrijas vēstnesis. 1936. g., Nr. 2., 270. lpp.
