Atšķirības starp "Klosteris" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Klosteris''' (no vc. ''Kloster'', gr. ''μοναστήριον'', an. ''monastery'', kr. ''монастырь'') - no laicīgās dzīves atteikušos kādas reliģijas sekotāju kopienas organizēta un no ārpasaules izolēta dzīvesvieta (''Vita communis''), kas ietver sevī gan kultam, gan sadzīvei un saimniecībai nepieciešamās telpas vai ēkas. [[Kristietība|Kristietībā]] pirmie klosteri parādījās Ēģiptē kā reliģiozo vientuļnieku grupu dzīvesvietas. Tā kā [[klērs]] veidoja sabiedrības izglītotāko daļu, un teoloģijas studijām bija nepieciešamas zināšanas arī [[Eiropas filosofija|filosofijā]], matemātikā, astronomijā un senajās valodās, [[Viduslaiki|viduslaikos]] Eiropā klosteri izvērtās par pirmajiem izglītības un zinātnes centriem, kā rezultātā no tiem radās pirmās [[Universitāte|universitātes]].
+
'''Klosteris''' (no vc. ''Kloster'', gr. ''μοναστήριον'', an. ''monastery'', kr. ''монастырь'') - no laicīgās dzīves atteikušos kādas reliģijas sekotāju kopienas organizēta un no ārpasaules izolēta dzīvesvieta (''Vita communis''), kas ietver sevī gan kultam, gan sadzīvei un saimniecībai nepieciešamās telpas vai ēkas. [[Kristietība|Kristietībā]] pirmie klosteri parādījās Ēģiptē kā reliģiozo vientuļnieku grupu dzīvesvietas. Klosteru valdījumi veidojās no ticīgo dāvinājumiem. Tā kā [[klērs]] veidoja sabiedrības izglītotāko daļu, un teoloģijas studijām bija nepieciešamas zināšanas arī [[Eiropas filosofija|filosofijā]], matemātikā, astronomijā un senajās valodās, [[Viduslaiki|viduslaikos]] Eiropā klosteri izvērtās par pirmajiem izglītības un zinātnes centriem, kā rezultātā no tiem radās pirmās [[Universitāte|universitātes]].
 +
 
 +
Skat. arī: [[konvents]], [[abats]], [[priors]], [[Marijas Magdalēnas klostera abates apliecinājums par saņemtajām tiesībām uz zemi Rīgā]]
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. decembris, plkst. 12.28

Klosteris (no vc. Kloster, gr. μοναστήριον, an. monastery, kr. монастырь) - no laicīgās dzīves atteikušos kādas reliģijas sekotāju kopienas organizēta un no ārpasaules izolēta dzīvesvieta (Vita communis), kas ietver sevī gan kultam, gan sadzīvei un saimniecībai nepieciešamās telpas vai ēkas. Kristietībā pirmie klosteri parādījās Ēģiptē kā reliģiozo vientuļnieku grupu dzīvesvietas. Klosteru valdījumi veidojās no ticīgo dāvinājumiem. Tā kā klērs veidoja sabiedrības izglītotāko daļu, un teoloģijas studijām bija nepieciešamas zināšanas arī filosofijā, matemātikā, astronomijā un senajās valodās, viduslaikos Eiropā klosteri izvērtās par pirmajiem izglītības un zinātnes centriem, kā rezultātā no tiem radās pirmās universitātes.

Skat. arī: konvents, abats, priors, Marijas Magdalēnas klostera abates apliecinājums par saņemtajām tiesībām uz zemi Rīgā

Literatūra par šo tēmu

  • Patrick Leigh Fermor. Reise in die Stille – Zu Gast in Klöstern. - Fischer TB 17693, Frankfurt am Main, 2010, ISBN 978-3-596-17693-9
  • Gudrun Gleba. Klosterleben im Mittelalter. - Darmstadt, 2004, ISBN 3-534-15401-0
  • Steffen Patzold. Konflikte im Kloster. Studien zu Auseinandersetzungen in monastischen Gemeinschaften des ottonisch-salischen Reichs. - Husum, 2000, ISBN 3-7868-1463-5
  • Eckart Roloff. Klöster, die Keimzellen des Fortschritts: Mit Pionieren zwischen Tradition und Innovation. // Eckart Roloff. Göttliche Geistesblitze. Pfarrer und Priester als Erfinder und Entdecker. - Wiley-VCH: Weinheim, 2010, Seite 21-51. ISBN 978-3-52732578-8

Resursi internetā par šo tēmu