Atšķirības starp "Košices privilēģija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Košices privilēģija''' (pl. ''Przywilej koszycki'', kr. ''Кошицкий привилей'') - 1374. gadā noslēgta Polijas karaļa Luija (1379.-1382.) un [[šļahta]]s vienošanās, kas regulēja karaļa un bruņniecības attiecības, pirmais tiesību akts, kas aptvēra visu zemes valdītāju - gan [[Magnāts|magnātu]], gan vidējo un sīkmuižnieku tiesības. Karalis atbrīvoja šļahtu no visiem pienākumiem kroņa labā (t.sk. pat karaļa svītas izmitināšanas klausības muižās karaļa pārbraucienu laikā pa zemi, atlīdzība šļahtičiem par zaudējumiem dienesta laikā ārpus valsts robežām, t.sk. izpērkot gūstā kritušos šļahtičus), atskaitot militāro dienestu kara gadījumā un nelielu īpašumu nodokli, kas nebija precīzi noteikts ne lieluma, ne iekasēšanas biežuma ziņā. Bez tam karalis apsolīja, ka visos vietējās administrācijas amatos iecels vietējās šļahtas pārstāvjus. Dienesta lēņu lietotāji tika pielīdzināti mantojamo zemju īpašniekiem. Privilēģija ieskicēja Polijas karalistes iekārtas nākotnē - kārtu pārstāvniecības monarhijas un nosacītas reģionālās federācijas - attīstības virzienu. | + | '''Košices privilēģija''' (pl. ''Przywilej koszycki'', an. ''Privilege of Koszyce or Privilege of Kassa'', vc. ''Kaschauer Privileg'', kr. ''Кошицкий привилей'') - 1374. gadā noslēgta Polijas karaļa Luija (1379.-1382.) un [[šļahta]]s vienošanās, kas regulēja karaļa un bruņniecības attiecības, pirmais tiesību akts, kas aptvēra visu zemes valdītāju - gan [[Magnāts|magnātu]], gan vidējo un sīkmuižnieku tiesības. Karalis atbrīvoja šļahtu no visiem pienākumiem kroņa labā (t.sk. pat karaļa svītas izmitināšanas klausības muižās karaļa pārbraucienu laikā pa zemi, atlīdzība šļahtičiem par zaudējumiem dienesta laikā ārpus valsts robežām, t.sk. izpērkot gūstā kritušos šļahtičus), atskaitot militāro dienestu kara gadījumā un nelielu īpašumu nodokli, kas nebija precīzi noteikts ne lieluma, ne iekasēšanas biežuma ziņā. Bez tam karalis apsolīja, ka visos vietējās administrācijas amatos iecels vietējās šļahtas pārstāvjus. Dienesta lēņu lietotāji tika pielīdzināti mantojamo zemju īpašniekiem. Privilēģija ieskicēja Polijas karalistes iekārtas nākotnē - kārtu pārstāvniecības monarhijas un nosacītas reģionālās federācijas - attīstības virzienu. |
Tā kā karalim nebija mantinieku, viņam vajadzēja panākt [[kārtu pārstāvniecība]]s atbalstu kronēt kādu no meitām, kas citādi nebūtu iespējams. Savukārt šļahtas atbrīvošana no nodokļiem un pienākumiem kroni padarīja atkarīgu no tās, jo bez šļahtas piekrišanas nu karalis nevarēja īstenot nevienu plašāka mēroga projektu. Vienlaikus ar vienkāršās šļahtas lomas pieaugumu, samazinājās aristokrātijas ietekme. | Tā kā karalim nebija mantinieku, viņam vajadzēja panākt [[kārtu pārstāvniecība]]s atbalstu kronēt kādu no meitām, kas citādi nebūtu iespējams. Savukārt šļahtas atbrīvošana no nodokļiem un pienākumiem kroni padarīja atkarīgu no tās, jo bez šļahtas piekrišanas nu karalis nevarēja īstenot nevienu plašāka mēroga projektu. Vienlaikus ar vienkāršās šļahtas lomas pieaugumu, samazinājās aristokrātijas ietekme. | ||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc3p/166170 Кошицкий привилей // Словари и энциклопедии на Академике] | ||
[[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | [[Kategorija:Tiesību akti un kodeksi]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 14. oktobris, plkst. 19.34
Košices privilēģija (pl. Przywilej koszycki, an. Privilege of Koszyce or Privilege of Kassa, vc. Kaschauer Privileg, kr. Кошицкий привилей) - 1374. gadā noslēgta Polijas karaļa Luija (1379.-1382.) un šļahtas vienošanās, kas regulēja karaļa un bruņniecības attiecības, pirmais tiesību akts, kas aptvēra visu zemes valdītāju - gan magnātu, gan vidējo un sīkmuižnieku tiesības. Karalis atbrīvoja šļahtu no visiem pienākumiem kroņa labā (t.sk. pat karaļa svītas izmitināšanas klausības muižās karaļa pārbraucienu laikā pa zemi, atlīdzība šļahtičiem par zaudējumiem dienesta laikā ārpus valsts robežām, t.sk. izpērkot gūstā kritušos šļahtičus), atskaitot militāro dienestu kara gadījumā un nelielu īpašumu nodokli, kas nebija precīzi noteikts ne lieluma, ne iekasēšanas biežuma ziņā. Bez tam karalis apsolīja, ka visos vietējās administrācijas amatos iecels vietējās šļahtas pārstāvjus. Dienesta lēņu lietotāji tika pielīdzināti mantojamo zemju īpašniekiem. Privilēģija ieskicēja Polijas karalistes iekārtas nākotnē - kārtu pārstāvniecības monarhijas un nosacītas reģionālās federācijas - attīstības virzienu.
Tā kā karalim nebija mantinieku, viņam vajadzēja panākt kārtu pārstāvniecības atbalstu kronēt kādu no meitām, kas citādi nebūtu iespējams. Savukārt šļahtas atbrīvošana no nodokļiem un pienākumiem kroni padarīja atkarīgu no tās, jo bez šļahtas piekrišanas nu karalis nevarēja īstenot nevienu plašāka mēroga projektu. Vienlaikus ar vienkāršās šļahtas lomas pieaugumu, samazinājās aristokrātijas ietekme.
Skat. arī: Korčinas privilēģija
Literatūra par šo tēmu
- Walkowski Grzegorz Kazimierz: System polskiego prawa podatkowego. Tom VII, część pierwsza: Prawo zwyczajowe w początkach państwowości polskiej. Podatki w państwie Piastów ISBN 978-83-934715-0-8, str. 129-131, 246-253
