Atšķirības starp "Kohorta" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kohorta''' (lat. ''cohors'' - "iežogota vieta") - [[Romiešu leģions|leģiona]] taktiskā apakšvienība [[Senā Roma|Senās Romas]] armijā (10 ''kohortas'' veidoja 1 leģionu) | + | '''Kohorta''' (lat. ''cohors'' - "iežogota vieta") - [[Romiešu leģions|leģiona]] taktiskā apakšvienība [[Senā Roma|Senās Romas]] armijā (10 ''kohortas'' veidoja 1 leģionu), kurā atkarībā no laika perioda, bija 360-600 karavīri, - laikā no II gs.p.m.ē. līdz II gs. Sastāvēja no 3 [[Manipula|manipulām]]. 360 leģionāru (''cohortalis'') liela ''kohorta'' kaujas ierindā bija izvērsta 8 rindās (''acies'') - pirmā rinda (''prima acies''), otrā (''secunda acies'') utt. (''tertia, dextra, media'' un ''sinistra acies''), - kas veidoja taisnstūri aptuveni 82 m platumā un 15 m dziļumā. Katra leģiona pirmajā ''kohortā'' atradās vecākais [[centurions]] un karogs. |
| + | |||
| + | [[Trešais pūniešu karš|Trešā pūniešu kara]] laikā 1 ''kohortu'' veidoja 2 manipulas, Augusta laikā ''kohortā'' ietilpa 555 kājnieki un 66 jatnieki, bet pirmās ''kohortas'' kareivju skaits bija dubultots. Šāda leģiona 10 ''kohortas'' kaujas ierindā izvērsās 2 līnijās (5 ''kohortas'' katrā), kur labajā spārnā bija pirmā ''kohorta'', aiz kuras izvietojusies sestā, bet kreiso spārnu noslēdza piektā ''kohorta'', aiz kuras atradās desmitā. Šāds izkārtojumas pastāvēja līdz Trajāna un Adriana laikam, kad atkal atgriezās pie slēgtās ierindas bez pārrāvumiem, aiz tās izvietojot rezervi. | ||
| + | |||
| + | Bez klasiskajām leģiona kājnieku ''kohortām'' vēl bija: | ||
| + | * kavalērijas palīgkohorta (''cohors alaria''), kuru bieži vien komplektēja no sabiedrotajiem; | ||
| + | * klasiskā kohorta (''cohors classica''), palīgkohorta, kuru komplektēja no jūras kājniekiem un bijušajiem jūrniekiem; | ||
| + | * jātnieku kohorta (''cohors equitata''), iregulāra jātnieku kohorta; | ||
| + | * lielā kohorta (''cohors milliaria''), kuru veidoja 1000 leģionāri, varēja būt arī kavalērija (''cohors milliaria equitata''); | ||
| + | * vidējā kohorta (''cohors quingenaria''), kuru veidoja 500 leģionāri, | ||
| + | * pretoriešu kohorta (''cohors praetoria''); pretoriešu kohortu, kas sargāja Romas mūrus (''pomerium'') dēvēja par ''cohortes togatae''; tetrarhijas laikā pretoriešū kohortas dēvēja par ''cohortes palatinae''; | ||
| + | * īpašā kohorta (''cohors speculatorum''), īpašo uzdevumu un izlūkošanas vienība Marka Antonija armijā; | ||
| + | * triecienkohorta (''cohors tumultuaria''), iregulāra sturmēšanas vienība; | ||
| + | * pilsētas kohorta (''cohors urbana''), Romas pilsētas sardzes vienība; | ||
| + | * kārtības kohorta (''cohors vigilum''), ugunsdzēsēju vienība. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. maijs, plkst. 13.11
Kohorta (lat. cohors - "iežogota vieta") - leģiona taktiskā apakšvienība Senās Romas armijā (10 kohortas veidoja 1 leģionu), kurā atkarībā no laika perioda, bija 360-600 karavīri, - laikā no II gs.p.m.ē. līdz II gs. Sastāvēja no 3 manipulām. 360 leģionāru (cohortalis) liela kohorta kaujas ierindā bija izvērsta 8 rindās (acies) - pirmā rinda (prima acies), otrā (secunda acies) utt. (tertia, dextra, media un sinistra acies), - kas veidoja taisnstūri aptuveni 82 m platumā un 15 m dziļumā. Katra leģiona pirmajā kohortā atradās vecākais centurions un karogs.
Trešā pūniešu kara laikā 1 kohortu veidoja 2 manipulas, Augusta laikā kohortā ietilpa 555 kājnieki un 66 jatnieki, bet pirmās kohortas kareivju skaits bija dubultots. Šāda leģiona 10 kohortas kaujas ierindā izvērsās 2 līnijās (5 kohortas katrā), kur labajā spārnā bija pirmā kohorta, aiz kuras izvietojusies sestā, bet kreiso spārnu noslēdza piektā kohorta, aiz kuras atradās desmitā. Šāds izkārtojumas pastāvēja līdz Trajāna un Adriana laikam, kad atkal atgriezās pie slēgtās ierindas bez pārrāvumiem, aiz tās izvietojot rezervi.
Bez klasiskajām leģiona kājnieku kohortām vēl bija:
- kavalērijas palīgkohorta (cohors alaria), kuru bieži vien komplektēja no sabiedrotajiem;
- klasiskā kohorta (cohors classica), palīgkohorta, kuru komplektēja no jūras kājniekiem un bijušajiem jūrniekiem;
- jātnieku kohorta (cohors equitata), iregulāra jātnieku kohorta;
- lielā kohorta (cohors milliaria), kuru veidoja 1000 leģionāri, varēja būt arī kavalērija (cohors milliaria equitata);
- vidējā kohorta (cohors quingenaria), kuru veidoja 500 leģionāri,
- pretoriešu kohorta (cohors praetoria); pretoriešu kohortu, kas sargāja Romas mūrus (pomerium) dēvēja par cohortes togatae; tetrarhijas laikā pretoriešū kohortas dēvēja par cohortes palatinae;
- īpašā kohorta (cohors speculatorum), īpašo uzdevumu un izlūkošanas vienība Marka Antonija armijā;
- triecienkohorta (cohors tumultuaria), iregulāra sturmēšanas vienība;
- pilsētas kohorta (cohors urbana), Romas pilsētas sardzes vienība;
- kārtības kohorta (cohors vigilum), ugunsdzēsēju vienība.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 122.-123. lpp.
