Atšķirības starp "Kolēģija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Kolēģija''' (lat. ''collegium'' - brālība, kopība) - personu grupa, kas veido valdošo, padomdevēja vai rīcības institūciju. [[Romas valsts|Senajā Romā]] personu apvienība, kas pārzināja noteiktu amatu vai reliģisko kultu ([[Augurs|auguru]], amatnieku, armijas veterānu u.c. ''kolēģijas'').
+
'''Kolēģija''' (lat. ''collegium'' - brālība, kopība) - personu grupa, kas veido valdošo, padomdevēja vai rīcības institūciju. Atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Romas valsts|Senajā Romā]] personu apvienība, kas pārzināja noteiktu amatu vai reliģisko kultu ([[Augurs|auguru]], amatnieku, armijas veterānu u.c. ''kolēģijas''). '''2.''' Centrālās valsts pārvaldes iestādes [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], izveidotas reorganizējot [[Prikazs|prikazus]] laikā no 1717. līdz 1720. gadam. Tās likvidēja 1802. gadā [[imperators]] [[Aleksandrs I, Krievijas imperators|Aleksandrs I]], reorganizējot ''kolēģijas'' par [[Ministrija|ministrijām]].
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
  
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 88. lpp.
+
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 88., 89. lpp.
  
 
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]]
 
[[Kategorija:Sabiedriskas organizācijas]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. februāris, plkst. 07.58

Kolēģija (lat. collegium - brālība, kopība) - personu grupa, kas veido valdošo, padomdevēja vai rīcības institūciju. Atkarībā no konteksta: 1. Senajā Romā personu apvienība, kas pārzināja noteiktu amatu vai reliģisko kultu (auguru, amatnieku, armijas veterānu u.c. kolēģijas). 2. Centrālās valsts pārvaldes iestādes Krievijas impērijā, izveidotas reorganizējot prikazus laikā no 1717. līdz 1720. gadam. Tās likvidēja 1802. gadā imperators Aleksandrs I, reorganizējot kolēģijas par ministrijām.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 88., 89. lpp.