Atšķirības starp "Kolektivizācija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Kolektivizācija''' (kr. ''коллективизация'', vc. ''Kollektivierung'', an. ''collectivization'') - valsts lauksaimniecības politika, lauksaimniecības pārveidošana [[PSRS]], pārejot no individuālo zemnieku saimniecību saimniekošanas uz kolektīvo saimniecību - [[Kolhozs|kolhozu]] un [[Sovhozs|sovhozu]] saimniekošanu kā lauksaimniecības pamatu. Šī pāreja tika realizēta brīvprātīgi piespiedu kārtā: principā zemnieku apvienošanās kolektīvajās saimniecībās bija brīvprātīga, taču tos zemniekus, kas neiesaistijās kolektivizācijā, agri vai vēlu skāra represijas (tos klasificēja kā [[Kulaki|kulakus]], apcietināja vai deportēja). Bez tam valsts individuālās saimniecības aplika ar nesamērīgi augstiem nodokļiem - nespējot tos samaksāt, zemniekiem nācās vai nu pamest mājas un pārcelties uz pilsētām, rodot darbu [[industrializācija]]s procesā radītajos rūpniecības uzņēmumos, vai stāties kolektīvajos lauksaimniecības uzņēmumos. | '''Kolektivizācija''' (kr. ''коллективизация'', vc. ''Kollektivierung'', an. ''collectivization'') - valsts lauksaimniecības politika, lauksaimniecības pārveidošana [[PSRS]], pārejot no individuālo zemnieku saimniecību saimniekošanas uz kolektīvo saimniecību - [[Kolhozs|kolhozu]] un [[Sovhozs|sovhozu]] saimniekošanu kā lauksaimniecības pamatu. Šī pāreja tika realizēta brīvprātīgi piespiedu kārtā: principā zemnieku apvienošanās kolektīvajās saimniecībās bija brīvprātīga, taču tos zemniekus, kas neiesaistijās kolektivizācijā, agri vai vēlu skāra represijas (tos klasificēja kā [[Kulaki|kulakus]], apcietināja vai deportēja). Bez tam valsts individuālās saimniecības aplika ar nesamērīgi augstiem nodokļiem - nespējot tos samaksāt, zemniekiem nācās vai nu pamest mājas un pārcelties uz pilsētām, rodot darbu [[industrializācija]]s procesā radītajos rūpniecības uzņēmumos, vai stāties kolektīvajos lauksaimniecības uzņēmumos. | ||
| − | [[LPSR]] kolhozu dibināšana sākās 1946. gadā, kad pirmo kolhozu "Nākotne" nodibināja Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā 11 trūcīgie zemnieki. Drīz radās vēl 3 kolhozi: "Dzirkstele" Daugavpils apriņķī un "Uzvara" Valkas apriņķī. Pēc [[1949. gada 25. marta deportācija Latvijas PSR|1949. gada 25. marta deportācijas]] zemnieki sāka masveidā stāties kolhozos, un 1950. gadā kolektivizācija praktiski bija pabeigta (bija kolektivizēti 96,5% | + | [[LPSR]] kolhozu dibināšana sākās 1946. gadā, kad pirmo kolhozu "Nākotne" nodibināja Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā 11 trūcīgie zemnieki. Drīz radās vēl 3 kolhozi: "Dzirkstele" Daugavpils apriņķī un "Uzvara" Valkas apriņķī. Pēc [[1949. gada 25. marta deportācija Latvijas PSR|1949. gada 25. marta deportācijas]] zemnieki sāka masveidā stāties kolhozos, un 1950. gadā kolektivizācija praktiski bija pabeigta (bija kolektivizēti 96,5% zemnieku saimniecību un 97,3% zemnieku lietošanās esošās zemes): |
* 1948. gada decembrī - 893 kolhozi (10.2% zemnieku saimniecību); | * 1948. gada decembrī - 893 kolhozi (10.2% zemnieku saimniecību); | ||
* 1949. gada jūlijā - 3857 kolhozi (76.7% zemnieku saimniecību); | * 1949. gada jūlijā - 3857 kolhozi (76.7% zemnieku saimniecību); | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 2. septembris, plkst. 12.24
Kolektivizācija (kr. коллективизация, vc. Kollektivierung, an. collectivization) - valsts lauksaimniecības politika, lauksaimniecības pārveidošana PSRS, pārejot no individuālo zemnieku saimniecību saimniekošanas uz kolektīvo saimniecību - kolhozu un sovhozu saimniekošanu kā lauksaimniecības pamatu. Šī pāreja tika realizēta brīvprātīgi piespiedu kārtā: principā zemnieku apvienošanās kolektīvajās saimniecībās bija brīvprātīga, taču tos zemniekus, kas neiesaistijās kolektivizācijā, agri vai vēlu skāra represijas (tos klasificēja kā kulakus, apcietināja vai deportēja). Bez tam valsts individuālās saimniecības aplika ar nesamērīgi augstiem nodokļiem - nespējot tos samaksāt, zemniekiem nācās vai nu pamest mājas un pārcelties uz pilsētām, rodot darbu industrializācijas procesā radītajos rūpniecības uzņēmumos, vai stāties kolektīvajos lauksaimniecības uzņēmumos.
LPSR kolhozu dibināšana sākās 1946. gadā, kad pirmo kolhozu "Nākotne" nodibināja Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā 11 trūcīgie zemnieki. Drīz radās vēl 3 kolhozi: "Dzirkstele" Daugavpils apriņķī un "Uzvara" Valkas apriņķī. Pēc 1949. gada 25. marta deportācijas zemnieki sāka masveidā stāties kolhozos, un 1950. gadā kolektivizācija praktiski bija pabeigta (bija kolektivizēti 96,5% zemnieku saimniecību un 97,3% zemnieku lietošanās esošās zemes):
- 1948. gada decembrī - 893 kolhozi (10.2% zemnieku saimniecību);
- 1949. gada jūlijā - 3857 kolhozi (76.7% zemnieku saimniecību);
- 1949. gada decembrī - 4103 kolhozi (85.3 % zemnieku saimniecību);
- 1950. gada jūlijā - 4118 kolhozi (90.3 % zemnieku saimniecību);
- 1950. gada decembrī - 1776 (96.5 % zemnieku saimniecību).
- 1950. gada jūnijā pieņēma lēmumu par sīko kolhozu apvienošanu.
Skat. arī: golodomors, agrārreforma LPSR
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 283. lpp.
- Labsvīrs Jānis. Latvijas lauksaimniecības kolektivizācija, 1944-1956. - Zinātne: Rīga, 2000. - 215 lpp. ISBN 5796612468
Resursi internetā par šo tēmu
- kolektivizācija // Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca
- Lauksaimniecības kolektivizācija 1946-1950 // Latvijas vēstures enciklopēdija
- Klišs Pēteris. Kolektivizācijas procesa atspoguļojums laikrakstā “Brīvā Daugava” (1947–1949) // Latvijas arhīvi. (.pdf)
- LELB un lauksaimniecības kolektivizācija
- Riekstiņš Jānis. No viensētām - uz sociālistiskajiem ciematiem.
- Lauksaimniecības kolektivizācija // e-okupacijasmuzejs.lv
