Atšķirības starp "Kolonāts" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kolonāts''' - | + | '''Kolonāts''' (lat. ''colonatus'') - attiecību sistēma starp lielajiem zemes īpašniekiem un sīkajiem nomniekiem - [[koloni]]em, - [[Senā Roma|Senajā Romā]] m.ē. sākumā, kas pamazām sāka aizstāt [[Verdzība|verdzību]]: lielie zemes īpašnieki sadalīja sev piederošo teritoriju mazos gabalos - parcelēs, - ko iznomāja koloniem. Parzemes lietošanu koloni atdeva zemes īpašniekiem daļu ražas un pildīja [[klaušas]]. |
| + | |||
| + | Pakāpeniski kolonu tiesības pamest iznomāto zemes gabalu un doties nomāt zemi citur, tika aizvien vairāk ierobežotas, liekot pamatus [[dzimtbūšana]]i. Juridiski to nostiprināja Konstantīna II 322. gada oktobra likums: "Ikvienam, kas būtu atradis kolonu, kurš pieder citam, ir jāatdod tas pēc piederības kungam, pie kura tas bija dzimis, un jāsamaksā par to laiku, ko viņš pavadījis pie ta. Turpretī koloni, kuri mēģina bēgt, jāiekaļ važās līdzīgi vergiem". ([[Teodosija kodekss]], V, 9:1). Viens no Justiniāna likumiem 534. gadā piešķīra ''kolonātam'' vēl stingrāku struktūru: "Koloni, lai gan tie personiski ir brīvi, uzskatāmi par tās zemes vergiem, uz kuras viņi dzimuši" ([[Justiniāna kodekss]], XI, 52). | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 232. lpp. | ||
| + | ---- | ||
* Marie Theres Fögen. Römische Rechtsgeschichten. Über Ursprung und Evolution eines sozialen Systems. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2002 | * Marie Theres Fögen. Römische Rechtsgeschichten. Über Ursprung und Evolution eines sozialen Systems. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2002 | ||
* Max Kaser. Römisches Privatrecht. - C.H.Beck Verlag: München, 1971 | * Max Kaser. Römisches Privatrecht. - C.H.Beck Verlag: München, 1971 | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 4. februāris, plkst. 12.51
Kolonāts (lat. colonatus) - attiecību sistēma starp lielajiem zemes īpašniekiem un sīkajiem nomniekiem - koloniem, - Senajā Romā m.ē. sākumā, kas pamazām sāka aizstāt verdzību: lielie zemes īpašnieki sadalīja sev piederošo teritoriju mazos gabalos - parcelēs, - ko iznomāja koloniem. Parzemes lietošanu koloni atdeva zemes īpašniekiem daļu ražas un pildīja klaušas.
Pakāpeniski kolonu tiesības pamest iznomāto zemes gabalu un doties nomāt zemi citur, tika aizvien vairāk ierobežotas, liekot pamatus dzimtbūšanai. Juridiski to nostiprināja Konstantīna II 322. gada oktobra likums: "Ikvienam, kas būtu atradis kolonu, kurš pieder citam, ir jāatdod tas pēc piederības kungam, pie kura tas bija dzimis, un jāsamaksā par to laiku, ko viņš pavadījis pie ta. Turpretī koloni, kuri mēģina bēgt, jāiekaļ važās līdzīgi vergiem". (Teodosija kodekss, V, 9:1). Viens no Justiniāna likumiem 534. gadā piešķīra kolonātam vēl stingrāku struktūru: "Koloni, lai gan tie personiski ir brīvi, uzskatāmi par tās zemes vergiem, uz kuras viņi dzimuši" (Justiniāna kodekss, XI, 52).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 232. lpp.
- Marie Theres Fögen. Römische Rechtsgeschichten. Über Ursprung und Evolution eines sozialen Systems. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2002
- Max Kaser. Römisches Privatrecht. - C.H.Beck Verlag: München, 1971
- Detlef Liebs. Römisches Recht. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 1993
