Atšķirības starp "Koloni" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Koloni''' (lat. ''coloni'', no ''colonus'' - zemkopis) - iedzīvotāju kategorija, daļēji brīvie zemes nomnieki [[Senā Roma|Senajā Romā]], t.s. ''impērijas laikā'', kuri nomāja nelielus zemes gabalus no lielgruntniekiem un par zemes izmantošanu vai nu maksāja, vai atdeva daļu ražas, kā arī pildīja naturālās [[klaušas]] | + | '''Koloni''' (lat. ''coloni'', no ''colonus'' - zemkopis) - iedzīvotāju kategorija, daļēji brīvie zemes nomnieki [[Senā Roma|Senajā Romā]], t.s. ''impērijas laikā'', kuri nomāja nelielus zemes gabalus no lielgruntniekiem un par zemes izmantošanu vai nu maksāja, vai atdeva daļu ražas, kā arī pildīja naturālās [[klaušas]] (skat. [[kolonāts]]). |
| − | + | ''Kolons'', kas nomainīja vergu ar tā neproduktīvo darbu, bija brīvs, taču šī brīvība bija tikai šķietama, jo faktiski viņš pakāpeniski tika cieši saistīts pie zemes, ko nomāja. Viņš nevarēja ieņemt sabiedriskos amatus, ja tādēļ viņam vajadzētu atstāt zemi, uz kuras tas dzīvoja, tomēr zemes īpašnieks nevarēja pārdot savu īpašumu bez ''koloniem'' vai ''kolonus'' bez zemes, ja nu vienīgi ''kolons'' bija miris, neatstājis mantiniekus. Pat paši nodokļu pārvaldes ierēdņi nevarēja padzīt ''kolonu'' no zemes, ja tas nebija samaksājis nodokļus. Sākotnēji ''kolonam'' bija tiesības stāties laulībā pēc paša izvēles, novēlēt īpašumu mantiniekiem un griezties tiesā, taču vēlāk šīs brīvības tika liegtas. Vēl svarīgāka bija atbrīvošana no karadienesta (tā pastāvēja līdz ģermāņu likumu ieviešanai). Juridiski kolonu neatgriezenisku piesaisti zemei nostiprināja Konstantīna II 322. gada oktobra likums: "Ikvienam, kas būtu atradis kolonu, kurš pieder citam, ir jāatdod tas pēc piederības kungam, pie kura tas bija dzimis, un jāsamaksā par to laiku, ko viņš pavadījis pie ta. Turpretī koloni, kuri mēģina bēgt, jāiekaļ važās līdzīgi vergiem". ([[Teodosija kodekss]], V, 9, 1). Viens no Justiniāna likumiem 534. gadā piešķīra kolonātam vēl stingrāku struktūru: "Koloni, lai gan tie personiski ir brīvi, uzskatāmi par tās zemes vergiem, uz kuras viņi dzimuši" ([[Justiniāna kodekss]], XI, 52) - tas bija [[dzimtbūšana]]s sākums. ''Kolonu'' kategorijā tika iekļautas plašās barbaru, klaidoņu, padzīto masas un pat brīvie cilvēki, kuri bija nostrādājuši 30 gadus pie viena zemes īpašnieka. Likumss attiecināja šos noteikumus arī uz to bērniem, sankcionēdams šādu stāvokli ar formulu: "Ikvienam jāpakļaujas savam liktenim" (Justiniāna kodekss, XIII, 69:4). | |
| − | + | Skat. arī [[kolonāts]], [[agrārā saimniecība antīkajā pasaulē]] | |
| − | + | [[Kategorija:Sociālās grupas]] | |
| − | |||
| − | [[Kategorija: | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 13.45
Koloni (lat. coloni, no colonus - zemkopis) - iedzīvotāju kategorija, daļēji brīvie zemes nomnieki Senajā Romā, t.s. impērijas laikā, kuri nomāja nelielus zemes gabalus no lielgruntniekiem un par zemes izmantošanu vai nu maksāja, vai atdeva daļu ražas, kā arī pildīja naturālās klaušas (skat. kolonāts).
Kolons, kas nomainīja vergu ar tā neproduktīvo darbu, bija brīvs, taču šī brīvība bija tikai šķietama, jo faktiski viņš pakāpeniski tika cieši saistīts pie zemes, ko nomāja. Viņš nevarēja ieņemt sabiedriskos amatus, ja tādēļ viņam vajadzētu atstāt zemi, uz kuras tas dzīvoja, tomēr zemes īpašnieks nevarēja pārdot savu īpašumu bez koloniem vai kolonus bez zemes, ja nu vienīgi kolons bija miris, neatstājis mantiniekus. Pat paši nodokļu pārvaldes ierēdņi nevarēja padzīt kolonu no zemes, ja tas nebija samaksājis nodokļus. Sākotnēji kolonam bija tiesības stāties laulībā pēc paša izvēles, novēlēt īpašumu mantiniekiem un griezties tiesā, taču vēlāk šīs brīvības tika liegtas. Vēl svarīgāka bija atbrīvošana no karadienesta (tā pastāvēja līdz ģermāņu likumu ieviešanai). Juridiski kolonu neatgriezenisku piesaisti zemei nostiprināja Konstantīna II 322. gada oktobra likums: "Ikvienam, kas būtu atradis kolonu, kurš pieder citam, ir jāatdod tas pēc piederības kungam, pie kura tas bija dzimis, un jāsamaksā par to laiku, ko viņš pavadījis pie ta. Turpretī koloni, kuri mēģina bēgt, jāiekaļ važās līdzīgi vergiem". (Teodosija kodekss, V, 9, 1). Viens no Justiniāna likumiem 534. gadā piešķīra kolonātam vēl stingrāku struktūru: "Koloni, lai gan tie personiski ir brīvi, uzskatāmi par tās zemes vergiem, uz kuras viņi dzimuši" (Justiniāna kodekss, XI, 52) - tas bija dzimtbūšanas sākums. Kolonu kategorijā tika iekļautas plašās barbaru, klaidoņu, padzīto masas un pat brīvie cilvēki, kuri bija nostrādājuši 30 gadus pie viena zemes īpašnieka. Likumss attiecināja šos noteikumus arī uz to bērniem, sankcionēdams šādu stāvokli ar formulu: "Ikvienam jāpakļaujas savam liktenim" (Justiniāna kodekss, XIII, 69:4).
Skat. arī kolonāts, agrārā saimniecība antīkajā pasaulē
