Atšķirības starp "Komīcija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra)
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Komīcija''' (lat. ''comitia'') - brīvo pilsoņu tautas sapulce [[Romas valsts|Senajā Romā]]. Bija 3 veidu komīcijas: kūriju komīcijas, tribu komīcijas un centūriju komīcijas. ''Komīcijas'' bija tiesīgas izskatīt jebkuru jautājumu, taču to darbība galvenokārt koncentrējās uz likumdošanu un amatpersonu ievēlēšanu. Tikai ''komīcijas'' varēja pieņemt lēmumu par kara uzsākšanu vai miera slēgšanu. Lēmumus pieņēma nevis individuāli balsojot, bet gan skaitot [[kūrija|kūriju]], [[Triba|tribu]] vai [[Centūrija|centūriju]] balsis, kur katrā no šīm struktūrām iepriekš, balsojot individuāli, ar balsu vairākumu bija pieņemts lēmums, kā balsot lielajā ''komīcijā''. Zaudēja savu nozīmi valsts pārvaldē m.ē. I gs. otrajā pusē.
 
'''Komīcija''' (lat. ''comitia'') - brīvo pilsoņu tautas sapulce [[Romas valsts|Senajā Romā]]. Bija 3 veidu komīcijas: kūriju komīcijas, tribu komīcijas un centūriju komīcijas. ''Komīcijas'' bija tiesīgas izskatīt jebkuru jautājumu, taču to darbība galvenokārt koncentrējās uz likumdošanu un amatpersonu ievēlēšanu. Tikai ''komīcijas'' varēja pieņemt lēmumu par kara uzsākšanu vai miera slēgšanu. Lēmumus pieņēma nevis individuāli balsojot, bet gan skaitot [[kūrija|kūriju]], [[Triba|tribu]] vai [[Centūrija|centūriju]] balsis, kur katrā no šīm struktūrām iepriekš, balsojot individuāli, ar balsu vairākumu bija pieņemts lēmums, kā balsot lielajā ''komīcijā''. Zaudēja savu nozīmi valsts pārvaldē m.ē. I gs. otrajā pusē.
 
* '''Kūriju komīcijas''' (''comitia curiata'') - pirmās ''komīcijas'', pastāvējušas jau t.s. ''valdnieku laikā''. Tajās piedalījās tikai [[patricieši]] no 30 ''senajām kūrijām''. Pamatfunkcijas bija likumdošana, kara un miera jautājumi, [[Monarhs|valdnieka]] un augstāko [[Maģistrāts|maģistrātu]] vēēšanas. T.s. ''republikas'' laikā ''kūriju komīcijas'' faktiski aizstāja 30 [[Liktors|liktori]].
 
* '''Kūriju komīcijas''' (''comitia curiata'') - pirmās ''komīcijas'', pastāvējušas jau t.s. ''valdnieku laikā''. Tajās piedalījās tikai [[patricieši]] no 30 ''senajām kūrijām''. Pamatfunkcijas bija likumdošana, kara un miera jautājumi, [[Monarhs|valdnieka]] un augstāko [[Maģistrāts|maģistrātu]] vēēšanas. T.s. ''republikas'' laikā ''kūriju komīcijas'' faktiski aizstāja 30 [[Liktors|liktori]].
* '''Tribu komīcijas''' (''comitia tributa'') jeb '''mazās komīcijas''' - tribas kā administratīvi teritoriālas vienības tautas sapulce. Atkarībā no iedzīvotāju sastāva: [[Plebeji|plebeju]] tribas, vai kopējās patriciešu-plebeju tribas. Izveidojās līdz ar plebeju [[Tribūns|tribūna]] amata ieviešanu. ''Tribu komīcijas'' izskatīja [[Prētors|prētoru]] un plebeju tribūnu iesniegtos likumprojektus, ievēlēja zemākos maģistrātus. Plebeju ''tribu komīcijas'' ievēlēja plebeju tribūnus un plebeju [[Edils|edilus]].
+
* '''Tribu komīcijas''' (''comitia tributa'') jeb '''mazās komīcijas''' - tribas kā administratīvi teritoriālas vienības tautas sapulce. Atkarībā no iedzīvotāju sastāva: [[Plebeji|plebeju]] tribas, vai kopējās patriciešu-plebeju tribas. Izveidojās līdz ar [[Plebeju tribūns|plebeju tribūna]] amata ieviešanu. ''Tribu komīcijas'' izskatīja [[Prētors|prētoru]] un plebeju tribūnu iesniegtos likumprojektus, ievēlēja zemākos maģistrātus. Plebeju ''tribu komīcijas'' ievēlēja plebeju tribūnus un plebeju [[Edils|edilus]].
 
* '''Centūriju komīcijas''' (''comitia centuriata'') jeb '''lielās komīcijas''' - katru tribu pārstāvēja 2 centūriju (jauniesaukto un veterānu)delegāti no katras cenza klases. T.s. republikas laikā ''centūriju komīcijas'' bija svarīgākās tautas sapulces, kurās pieņēma likumus, ievēlēja augstākos maģistrātus, pieņēma lēmumus par karagājieniem.
 
* '''Centūriju komīcijas''' (''comitia centuriata'') jeb '''lielās komīcijas''' - katru tribu pārstāvēja 2 centūriju (jauniesaukto un veterānu)delegāti no katras cenza klases. T.s. republikas laikā ''centūriju komīcijas'' bija svarīgākās tautas sapulces, kurās pieņēma likumus, ievēlēja augstākos maģistrātus, pieņēma lēmumus par karagājieniem.
  

Pašreizējā versija, 2009. gada 4. marts, plkst. 07.28

Komīcija (lat. comitia) - brīvo pilsoņu tautas sapulce Senajā Romā. Bija 3 veidu komīcijas: kūriju komīcijas, tribu komīcijas un centūriju komīcijas. Komīcijas bija tiesīgas izskatīt jebkuru jautājumu, taču to darbība galvenokārt koncentrējās uz likumdošanu un amatpersonu ievēlēšanu. Tikai komīcijas varēja pieņemt lēmumu par kara uzsākšanu vai miera slēgšanu. Lēmumus pieņēma nevis individuāli balsojot, bet gan skaitot kūriju, tribu vai centūriju balsis, kur katrā no šīm struktūrām iepriekš, balsojot individuāli, ar balsu vairākumu bija pieņemts lēmums, kā balsot lielajā komīcijā. Zaudēja savu nozīmi valsts pārvaldē m.ē. I gs. otrajā pusē.

  • Kūriju komīcijas (comitia curiata) - pirmās komīcijas, pastāvējušas jau t.s. valdnieku laikā. Tajās piedalījās tikai patricieši no 30 senajām kūrijām. Pamatfunkcijas bija likumdošana, kara un miera jautājumi, valdnieka un augstāko maģistrātu vēēšanas. T.s. republikas laikā kūriju komīcijas faktiski aizstāja 30 liktori.
  • Tribu komīcijas (comitia tributa) jeb mazās komīcijas - tribas kā administratīvi teritoriālas vienības tautas sapulce. Atkarībā no iedzīvotāju sastāva: plebeju tribas, vai kopējās patriciešu-plebeju tribas. Izveidojās līdz ar plebeju tribūna amata ieviešanu. Tribu komīcijas izskatīja prētoru un plebeju tribūnu iesniegtos likumprojektus, ievēlēja zemākos maģistrātus. Plebeju tribu komīcijas ievēlēja plebeju tribūnus un plebeju edilus.
  • Centūriju komīcijas (comitia centuriata) jeb lielās komīcijas - katru tribu pārstāvēja 2 centūriju (jauniesaukto un veterānu)delegāti no katras cenza klases. T.s. republikas laikā centūriju komīcijas bija svarīgākās tautas sapulces, kurās pieņēma likumus, ievēlēja augstākos maģistrātus, pieņēma lēmumus par karagājieniem.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 76. lpp.

  • Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901, ISBN 0-543-92749-0
  • Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999, ISBN 0-19-926108-3
  • Taylor Lily Ross. Roman Voting Assemblies: From the Hannibalic War to the Dictatorship of Caesar. - The University of Michigan Press, 1966, ISBN 0-472-08125-X.

Resursi internetā par šo tēmu