Komīcija

Komīcija jeb komīcijs (lat. comitia) - brīvo pilsoņu tautas sapulce Senajā Romā. Bija 3 veidu komīcijas: kūriju komīcijas, tribu komīcijas un centūriju komīcijas. Komīcijas bija tiesīgas izskatīt jebkuru jautājumu, taču to darbība galvenokārt koncentrējās uz likumdošanu un amatpersonu ievēlēšanu. Tikai komīcijas varēja pieņemt lēmumu par kara uzsākšanu vai miera slēgšanu. Lēmumus pieņēma nevis individuāli balsojot, bet gan skaitot kūriju, tribu vai centūriju balsis, kur katrā no šīm struktūrām iepriekš, balsojot individuāli, ar balsu vairākumu bija pieņemts lēmums, kā balsot lielajā komīcijā. Zaudēja savu nozīmi valsts pārvaldē m.ē. I gs. otrajā pusē.

• Kūriju komīcijas (comitia curiata) - pirmās komīcijas, pastāvējušas jau t.s. valdnieku laikā. Tajās piedalījās tikai patricieši no 30 senajām kūrijām. Pamatfunkcijas bija likumdošana, kara un miera jautājumi, valdnieka un augstāko maģistrātu vēēšanas. T.s. republikas laikā kūriju komīcijas faktiski aizstāja 30 liktori.
• Tribu komīcijas (comitia tributa) jeb mazās komīcijas - tribas kā administratīvi teritoriālas vienības tautas sapulce. Atkarībā no iedzīvotāju sastāva: plebeju tribas, vai kopējās patriciešu-plebeju tribas. Izveidojās līdz ar plebeju tribūna amata ieviešanu. Tribu komīcijas izskatīja prētoru un plebeju tribūnu iesniegtos likumprojektus, ievēlēja zemākos maģistrātus. Plebeju tribu komīcijas ievēlēja plebeju tribūnus un plebeju edilus.
• Centūriju komīcijas (comitia centuriata) jeb lielās komīcijas - katru tribu pārstāvēja 2 centūriju (jauniesaukto un veterānu)delegāti no katras cenza klases. T.s. republikas laikā centūriju komīcijas bija svarīgākās tautas sapulces, kurās pieņēma likumus, ievēlēja augstākos maģistrātus, pieņēma lēmumus par karagājieniem.

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 76. lpp.