Konfūcijs
Kunfudzi (孔夫子 - Kong fuzǐ, 孔子 - Kongzi, 孔丘 - Kong Qiu; 551.-479. g.p.m.ē.) latinizēts kā Konfūcijs (Confucius) - ierēdnis, politiķis, filosofs, konfūcisma aizsācējs. Ķīnā zināms kā sjeņši - "pirmais skolotājs".
Par Konfūcija dzīvi ticamu avot visai maz, jo dzīves laikā nebija guvis slavu, ar sava laika ietekmīgajiem politiķiem maz saistīts, reti pieminēts. Pamatavoti ir "Apjopotās runas" (Luņju, III gs. p.m.ē.) un "Dzuo komentāri" (Dzuodžuaņ), kā arī Sima Cjaņs. Konfūcija ģimene piederējusi zemākajai aristokrātijai - ši - un kalpoja kā ierēdņi Lu dalienā, kur tajā laikā valdīja Šanu dinastijas jaunākais atzars. Būdams zemāk
Domāšanā no citiem viņu atšķīra nepārtraukta mācīšanās un vēlme sevi pilnveidot, kā arī apziņa, ka dzīve ir vienīgā iespēja to piepildīt: "Kad būšu pavadījis piecdesmit gadus mācoties, tad nepieļaušu lielas kļūdas". Pievērsās tādu ideju kā "vērtība" (sjeņ), "cildenums" (šan) un "tikums" (de) pārformulēšanas. Pēc viņa domām, cilvēka spējām un raksturam, nevis mantojuma tiesībām bija jābūt tā karjeras pamatā. Apstiprinājumu viņš tam rada pagātnes avotos un paražās.
Literatūra par šo tēmu
- Konfūcijs. Apkopotās runas. - Neptūns: Rīga, 2006. - 133 lpp.
- Staburova J. Balts zirgs nav zirgs jeb tradicionālā Ķīnas filozofija. - LU: Rīga, 1995.
- Anpiņa Dzjiņa. Īstais Konfūcijs : Domātāja un politiķa dzīve. - Atēna: Rīga, 2010. - 246 lpp.
