Atšķirības starp "Konservatīvisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Konservatīvisms''' (no lat. val. ''conservativus'' – "tāds, kas saglabā") – ideoloģija, radusies XVIII-XIX gs. mijas straujo politisko un sociālo pārmaiņu Eiropā, kā pretreakcija nestabilitātei, - neuzticība pārmaiņām, vēlme, ka nevajag mainīt mainīšanas pēc to, ko var nemainīt, svarīgākais esot sociālais miers, stabilitāte un privātīpašuma neaizskaramība (sabiedrības locekļi paši ir atbildīgi par savu ekonomisko labklājību un valsts iejaukšanās, pārdalot ekonomiskos resursus, ir nevēlama). Novitātes, no kurām nevar izvairīties, konservatīvo ideālā tiek adaptētas esošajā, labi zināmajā kultūrvidē, nevis vide tiek pārkārtota, atbilstoši jaunievedumiem. | + | '''Konservatīvisms''' (no lat. val. ''conservativus'' – "tāds, kas saglabā") – ideoloģija, radusies XVIII-XIX gs. mijas straujo politisko un sociālo pārmaiņu Eiropā, kā pretreakcija nestabilitātei, - neuzticība pārmaiņām, vēlme, ka nevajag mainīt mainīšanas pēc to, ko var nemainīt, svarīgākais esot sociālais miers, stabilitāte un privātīpašuma neaizskaramība (sabiedrības locekļi paši ir atbildīgi par savu ekonomisko labklājību un valsts iejaukšanās, pārdalot ekonomiskos resursus, ir nevēlama). Novitātes, no kurām nevar izvairīties, konservatīvo ideālā tiek adaptētas esošajā, labi zināmajā kultūrvidē, nevis vide tiek pārkārtota, atbilstoši jaunievedumiem. Konservatīvisma ideoloģijai jēdzieniski un saturiski tuvas tādas vērtības, kā tradicionālās kultūras un reliģijas paražu un ideju pieņemšana un cienīšana (tradīcijas), tādas rīcības, impulsu un dziņu, kas var apbēdināt vai kaitēt citiem un pārkāpt sociālās gaidas, savaldīšanu (konformismu), kā arī vēlmi pēc sabiedrības, attiecību un personiskās drošības, harmonijas un stabilitātes (drošība). |
| − | Sadzīviski ļaužu sociālais konservatīvisms un ekonomiski labēja orientācija bieži savā starpā nekorelē, jo tam nav saistības ar konservatīvismu kā ideoloģiju. | + | Sadzīviski ļaužu sociālais konservatīvisms un ekonomiski labēja orientācija bieži savā starpā nekorelē, jo tam nav saistības ar konservatīvismu kā ideoloģiju. Konservācijas vērtības ietver sevī sociālā |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 16. maijs, plkst. 17.56
Konservatīvisms (no lat. val. conservativus – "tāds, kas saglabā") – ideoloģija, radusies XVIII-XIX gs. mijas straujo politisko un sociālo pārmaiņu Eiropā, kā pretreakcija nestabilitātei, - neuzticība pārmaiņām, vēlme, ka nevajag mainīt mainīšanas pēc to, ko var nemainīt, svarīgākais esot sociālais miers, stabilitāte un privātīpašuma neaizskaramība (sabiedrības locekļi paši ir atbildīgi par savu ekonomisko labklājību un valsts iejaukšanās, pārdalot ekonomiskos resursus, ir nevēlama). Novitātes, no kurām nevar izvairīties, konservatīvo ideālā tiek adaptētas esošajā, labi zināmajā kultūrvidē, nevis vide tiek pārkārtota, atbilstoši jaunievedumiem. Konservatīvisma ideoloģijai jēdzieniski un saturiski tuvas tādas vērtības, kā tradicionālās kultūras un reliģijas paražu un ideju pieņemšana un cienīšana (tradīcijas), tādas rīcības, impulsu un dziņu, kas var apbēdināt vai kaitēt citiem un pārkāpt sociālās gaidas, savaldīšanu (konformismu), kā arī vēlmi pēc sabiedrības, attiecību un personiskās drošības, harmonijas un stabilitātes (drošība).
Sadzīviski ļaužu sociālais konservatīvisms un ekonomiski labēja orientācija bieži savā starpā nekorelē, jo tam nav saistības ar konservatīvismu kā ideoloģiju. Konservācijas vērtības ietver sevī sociālā
