Atšķirības starp "Konsuls" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Konsuls''' (lat. ''consul'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[maģistrāts]] [[Romas valsts|Senajā Romā]], kam bija deleģēta augstākā militārā, administratīvā un tiesu vara un ko pildīja divas vēlētas personas. ''Konsulus'' ievēlēja [[Centūrija|centūriju sapulcēs]] no [[Patricieši|patriciešu]] vidus (kopš 367. g.p.m.ē. arī no [[Plebeji|plebeju]] vidus). Kara laikā ''konsuli'' mobilizēja armiju, iecēla tās komandējošo sastāvu, komandēja armiju. Miera laikā ''konsuli'' uzraudzīja pārējos maģistrātus, vadīja [[Romas Senāts|Senāta]] sēdes un tautas sapulces, ierosināja likumprojektus. T.s. ''impērijas laikā'' tas bija vairs tikai goda tituls.
+
'''Konsuls''' (lat. ''consul'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[maģistrāts]] [[Romas valsts|Senajā Romā]], kam bija deleģēta augstākā militārā, administratīvā un tiesu vara un ko pildīja divas vēlētas personas. ''Konsulus'' ievēlēja [[Komīcija|centūriju komīcijās]] no [[Patricieši|patriciešu]] vidus (kopš 367. g.p.m.ē. arī no [[Plebeji|plebeju]] vidus). Kara laikā ''konsuli'' mobilizēja armiju, iecēla tās komandējošo sastāvu, komandēja armiju. Miera laikā ''konsuli'' uzraudzīja pārējos maģistrātus, vadīja [[Romas Senāts|Senāta]] sēdes un tautas sapulces, ierosināja likumprojektus. T.s. ''impērijas laikā'' tas bija vairs tikai goda tituls.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 18. februāris, plkst. 06.55

Konsuls (lat. consul) - atkarībā no konteksta: 1. maģistrāts Senajā Romā, kam bija deleģēta augstākā militārā, administratīvā un tiesu vara un ko pildīja divas vēlētas personas. Konsulus ievēlēja centūriju komīcijās no patriciešu vidus (kopš 367. g.p.m.ē. arī no plebeju vidus). Kara laikā konsuli mobilizēja armiju, iecēla tās komandējošo sastāvu, komandēja armiju. Miera laikā konsuli uzraudzīja pārējos maģistrātus, vadīja Senāta sēdes un tautas sapulces, ierosināja likumprojektus. T.s. impērijas laikā tas bija vairs tikai goda tituls.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 93. lpp.
  • Svešvārdu vārdnīca. / red. Guļevska D. - Norden, Rīga, 1996., 399. lpp.

  • Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
  • Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3

  • Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961
  • Flach D. Die Gesetze der frühen römischen Republik. Text und Kommentar. In Zusammenarbeit mit Stefan von der Lahr. - Darmstadt, 1994
  • Florian Ingrisch. Sullas „dictatura rei publicae constituendae“ und Caesars „dictatura rei gerendae“: ein Vergleich. - Berlin, 2007; ISBN 3-86573-284-4.
  • Helmuth Schneider. Die Entstehung der römischen Militärdiktatur - Krise und Niedergang einer antiken Republik. - Köln, 1977; ISBN 3-462-01230-4.
  • Ulrich Wilcken. Zur Entwicklung der römischen Diktatur. - Berlin, 1940

  • Белкин М.В. Эволюция римского сената в V-III вв. до н. э. / Античное общество. Проблемы политической истории. - Спб., 1997. С. 84-91.

Resursi internetā par šo tēmu