Atšķirības starp "Korintas korita" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Corinthian.png|right|thumb|200px|VI gs.p.m.ē. beigas (Sicīlija)]]
 
[[Attēls:Corinthian.png|right|thumb|200px|VI gs.p.m.ē. beigas (Sicīlija)]]
'''Korintas korisa''' jeb '''doriešu korisa''' (gr. ''κόρυς κορινθίη'', angl. ''Corinthian helmet'', vāc. ''Korinthischer Helm'', kr. ''Коринфский шлем'') - viengabala kalta [[korisa]], slēgtu sprandu un kakla daļu un ar daļēji slēgtu sejas daļu un (dažkārt) ar sekstes veida [[Plimāža|plimāžu]] no pieres daļas uz pakausi, kuru pamatā izmantoja [[hoplīti]] VII-V gs. p.m.ē. Dēvēta Korintas vārdā, jo šajā pilsētā tika attīstīta masveida šī tipa bruņucepuru izgatavošana.
+
'''Korintas korisa''' jeb '''doriešu korisa''' (gr. ''κόρυς κορινθίη'', angl. ''Corinthian helmet'', vāc. ''Korinthischer Helm'', kr. ''Коринфский шлем'') - viengabala kalta [[korisa]], slēgtu sprandu un kakla daļu un ar daļēji slēgtu sejas daļu un (dažkārt) ar sekstes veida [[Plimāža|plimāžu]] no pieres daļas uz pakausi, kuru pamatā izmantoja [[hoplīti]] VII-V gs. p.m.ē. Dēvēta Korintas vārdā, jo šajā [[Polisa|polisā]] pirmo reizi jau VIII gs.p.m.ē. beigās parādījās šis korisas tips. Sākotnēji tika veidota no divām daļām, kaut arī ir zināmi no vienas metāla plāksnes kalti eksemplāri. Vaigusargi tika veidoti elastīgi, lai korisu varētu uzvilkt galvā, taču tā būtu arī pieguļoša. Šādu korisu miera apstākļos varēja ērti atbīdīt pakausī, atstājot seju atklātu. [[Hellada|Helladā]] šo korisas tipu pārstāja izmantot jau V gs. p.m.ē., taču Apenīnu pussalā to turpināja izmantot, radot jaunas modifikācijas. Šie VI-IV gs. p.m.ē. paraugi saglabāja acu  spraugu vairāk kā dekoratīvu elementu, bet ar laiku vispār izzuda. Šos itāļu-korintas tipu lietoja [[Senā Roma|Romas]] armijas apbruņojumā līdz m.ē. I gs. kā virsnieku bruņu elementu.
  
 
== Attēli ==
 
== Attēli ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. jūnijs, plkst. 14.56

VI gs.p.m.ē. beigas (Sicīlija)

Korintas korisa jeb doriešu korisa (gr. κόρυς κορινθίη, angl. Corinthian helmet, vāc. Korinthischer Helm, kr. Коринфский шлем) - viengabala kalta korisa, slēgtu sprandu un kakla daļu un ar daļēji slēgtu sejas daļu un (dažkārt) ar sekstes veida plimāžu no pieres daļas uz pakausi, kuru pamatā izmantoja hoplīti VII-V gs. p.m.ē. Dēvēta Korintas vārdā, jo šajā polisā pirmo reizi jau VIII gs.p.m.ē. beigās parādījās šis korisas tips. Sākotnēji tika veidota no divām daļām, kaut arī ir zināmi no vienas metāla plāksnes kalti eksemplāri. Vaigusargi tika veidoti elastīgi, lai korisu varētu uzvilkt galvā, taču tā būtu arī pieguļoša. Šādu korisu miera apstākļos varēja ērti atbīdīt pakausī, atstājot seju atklātu. Helladā šo korisas tipu pārstāja izmantot jau V gs. p.m.ē., taču Apenīnu pussalā to turpināja izmantot, radot jaunas modifikācijas. Šie VI-IV gs. p.m.ē. paraugi saglabāja acu spraugu vairāk kā dekoratīvu elementu, bet ar laiku vispār izzuda. Šos itāļu-korintas tipu lietoja Romas armijas apbruņojumā līdz m.ē. I gs. kā virsnieku bruņu elementu.

Attēli

Literatūra par šo tēmu

  • Потрашков С., Потрашков А. Иллюстрированный военно-исторический словарь. - ЭКСМО: Москва, 2007, c. 198-199