Atšķirības starp "Korita" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Attēli) |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
Attēls:Kaula_brunucepure.jpg|kaula korisa, XVI-XII gs.p.m.ē., Mikēnu kultūra | Attēls:Kaula_brunucepure.jpg|kaula korisa, XVI-XII gs.p.m.ē., Mikēnu kultūra | ||
| + | Attēls:Koris_aulopis_trifalia.jpg|''kōris aulopis trifalia'' | ||
| + | Attēls:Koris_halkoparios.jpg|''kōris halkoparios'' | ||
</gallery></center> | </gallery></center> | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 19. jūnijs, plkst. 16.40
Korisa (gr. κόρυς, kōris) - bruņucepures apzīmējums Senajā Grieķijā. Vārds cēlies no cīrulīša (Corydalis - daudzgadīgs, 10-20 cm augsts magoņu dzimtas lakstaugs ar ziedu, kura forma atgādina cepuri). Parasti tika rotātas ar kāšveida vai sekstes veida plimāžu. Saliktās korisas (ar spranda un vaigu sargiem tika dēvētas par kōris halkoparios vai kōris tetrafalos ("četrdaļīgās"), bet korisas ar viziriem – kōris aulopis trifalia, kā arī iedalījās sīkākos tipos (piemēram, Korintas korisa u.c.).
Attēli
kaula korisa, XVI-XII gs.p.m.ē., Mikēnu kultūra
kōris aulopis trifalia
kōris halkoparios
Literatūra par šo tēmu
- Потрашков С., Потрашков А. Иллюстрированный военно-исторический словарь. - ЭКСМО: Москва, 2007, c. 468
