Atšķirības starp "Kortesi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kortess''' (sp. ''Cortes'' no ''corte'' - "galma tiesas palāta") - [[Kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvju]] sapulces [[Pireneju pussala]]s valstīs viduslaikos. Izveidojās no karaliskajām kūrijām un sākotnēji tajās piedalijās tikai augstākās [[bruņniecība]]s un [[garīdzniecība]]s pārstāvji, vēlāk arī [[pilsonība]]s pārstāvji un brīvie [[zemniecība|zemnieki]] ([[Leonas karaliste|Leonā]] no 1188. g., [[Katalonijas karaliste|Katalonijā]] no 1218. g., [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijā]] no 1250. g., [[Portugāles karaliste|Portugālē]] no 1254. g., [[Aragonas karaliste|Aragonā]] no 1274. g., [[Navarras karaliste|Navarrā]] no 1300. g.). Pirmo reizi avotos ''kortesa'' sasaukšana minēta 1137. gadā Kastīlijā. Liela ietekme ''kortesiem'' bija XIII-XIV gs., kad tie ievērojami ierobežoja [[Monarhs|monarhu]] varu, taču pēc Spānijas karalistes izveidošanās 1479. gadā un [[Absolūtisms|absolūtisma]] iedibināšanās ''kortesu''nozīme samazinājās. Kā likumdevējas institūcijas ''kortesi'' tika atjaunoti XIX gs. kā Portugāles karalistes [[parlaments]] (līdz 1911.) un Spānijas parlaments (līdz mūsu dienām). | + | '''Kortess''' (sp. ''Cortes'' no ''corte'' - "galma tiesas palāta") - [[Kārtu pārstāvniecība|kārtu pārstāvju]] sapulces [[Pireneju pussala]]s valstīs viduslaikos. Izveidojās no karaliskajām kūrijām un sākotnēji tajās piedalijās tikai augstākās [[bruņniecība]]s un [[garīdzniecība]]s pārstāvji, vēlāk arī [[pilsonība]]s pārstāvji un brīvie [[zemniecība|zemnieki]] ([[Leonas karaliste|Leonā]] no 1188. g., [[Katalonijas karaliste|Katalonijā]] no 1218. g., [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijā]] no 1250. g., [[Portugāles karaliste|Portugālē]] no 1254. g., [[Aragonas karaliste|Aragonā]] no 1274. g., [[Navarras karaliste|Navarrā]] no 1300. g.). Pirmo reizi avotos ''kortesa'' sasaukšana minēta 1137. gadā Kastīlijā. Liela ietekme ''kortesiem'' bija XIII-XIV gs., kad tie ievērojami ierobežoja [[Monarhs|monarhu]] varu, taču pēc Spānijas karalistes izveidošanās 1479. gadā un [[Absolūtisms|absolūtisma]] iedibināšanās ''kortesu'' nozīme samazinājās. Kā likumdevējas institūcijas ''kortesi'' tika atjaunoti XIX gs. kā Portugāles karalistes [[parlaments]] (līdz 1911.) un Spānijas parlaments (līdz mūsu dienām). |
==== Nosaukums citās valodās: ==== | ==== Nosaukums citās valodās: ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 23. decembris, plkst. 08.05
Kortess (sp. Cortes no corte - "galma tiesas palāta") - kārtu pārstāvju sapulces Pireneju pussalas valstīs viduslaikos. Izveidojās no karaliskajām kūrijām un sākotnēji tajās piedalijās tikai augstākās bruņniecības un garīdzniecības pārstāvji, vēlāk arī pilsonības pārstāvji un brīvie zemnieki (Leonā no 1188. g., Katalonijā no 1218. g., Kastīlijā no 1250. g., Portugālē no 1254. g., Aragonā no 1274. g., Navarrā no 1300. g.). Pirmo reizi avotos kortesa sasaukšana minēta 1137. gadā Kastīlijā. Liela ietekme kortesiem bija XIII-XIV gs., kad tie ievērojami ierobežoja monarhu varu, taču pēc Spānijas karalistes izveidošanās 1479. gadā un absolūtisma iedibināšanās kortesu nozīme samazinājās. Kā likumdevējas institūcijas kortesi tika atjaunoti XIX gs. kā Portugāles karalistes parlaments (līdz 1911.) un Spānijas parlaments (līdz mūsu dienām).
Nosaukums citās valodās:
- krieviski: Кортесы
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
