Atšķirības starp "Krāsas heraldikā" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Heraldiskās krāsas''' (an. ''tincture'', vc. ''Tinkturen'', fr. ''émail'') – kopīgs apzīmējums visiem koloristiskajiem dekora veidiem, kas tiek izmantoti [[Ģerbonis|ģerboņa]] vairogā, iedalās divās pamatgrupās: metālos un krāsās. Melnbaltajā grafikā krāsas aizstāj ar konkrētu paralēlu strīpu klājumu laukumā. | '''Heraldiskās krāsas''' (an. ''tincture'', vc. ''Tinkturen'', fr. ''émail'') – kopīgs apzīmējums visiem koloristiskajiem dekora veidiem, kas tiek izmantoti [[Ģerbonis|ģerboņa]] vairogā, iedalās divās pamatgrupās: metālos un krāsās. Melnbaltajā grafikā krāsas aizstāj ar konkrētu paralēlu strīpu klājumu laukumā. | ||
| − | Klasiskajā heraldikā izmantoto krāsu skaits ir visai ierobežots – to noteica gan tas, ka viduslaikos pieejamā krāsu palete bija visai pieticīga, gan tas, ka krāsām savstarpēji jākontrastē: '''sarkans''' (fr. ''gueules'', an. ''gules'', kr. ''червлень''), '''zils''' (fr. ''azur'', an. ''azure'', kr. ''лазурь''), '''zaļš''' (fr. ''sinople'', an. ''vert'', kr. ''зелень''), '''melns''' (fr. ''sable'', an. ''sable'', kr. ''чернь''), '''purpurs''' (fr. ''pourpre'', an. ''purpure'', vc. ''Purpur'', kr. ''пурпур''). Analizējot ģerboņus, jāņem vērā, ka dažu krāsu nozīme laika gaitā ir mainījusies. Piemēram, sākotnēji ar ''pourpre'' apzīmēja visu spektra krāsu maisījumu, t.i. pelēku, un tikai XIV gs. tā sāka dēvēt tumšsarkanu krāsu ar violetu tonalitāti; līdzīgi bija arī ar ''sinople'', kas sākotnēji apzīmēja komplementāro sarkano krāsu. | + | Klasiskajā heraldikā izmantoto krāsu skaits ir visai ierobežots – to noteica gan tas, ka viduslaikos pieejamā krāsu palete bija visai pieticīga, gan tas, ka krāsām savstarpēji jākontrastē: '''sarkans''' (fr. ''gueules'', an. ''gules'', kr. ''червлень''), '''zils''' (fr. ''azur'', an. ''azure'', kr. ''лазурь''), '''zaļš''' (fr. ''sinople'', an. ''vert'', kr. ''зелень''), '''melns''' (fr. ''sable'', an. ''sable'', kr. ''чернь''), '''purpurs''' (fr. ''pourpre'', an. ''purpure'', vc. ''Purpur'', kr. ''пурпур''). Analizējot ģerboņus, jāņem vērā, ka dažu krāsu nozīme laika gaitā ir mainījusies. Piemēram, sākotnēji ar ''pourpre'' apzīmēja visu spektra krāsu maisījumu, t.i. pelēku, un tikai XIV gs. tā sāka dēvēt tumšsarkanu krāsu ar violetu tonalitāti; līdzīgi bija arī ar ''sinople'', kas sākotnēji apzīmēja komplementāro sarkano krāsu. Britu heraldikā bez nosauktajām pamatkrāsām izmanto arī tumši oranžu (''tenny, tenné''). XIX gs. otrajā pusē vācu heraldikā no britiem pārņēma oranžo krāsu, kā arī ieviesa vairākas papildu krāsas: brūno, pelnu pelēko, asinssarkano, ūdens, u.c. krāsas, kurām tika radīti arī jauni melnbaltie varianti. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 6. decembris, plkst. 09.28
Heraldiskās krāsas (an. tincture, vc. Tinkturen, fr. émail) – kopīgs apzīmējums visiem koloristiskajiem dekora veidiem, kas tiek izmantoti ģerboņa vairogā, iedalās divās pamatgrupās: metālos un krāsās. Melnbaltajā grafikā krāsas aizstāj ar konkrētu paralēlu strīpu klājumu laukumā.
Klasiskajā heraldikā izmantoto krāsu skaits ir visai ierobežots – to noteica gan tas, ka viduslaikos pieejamā krāsu palete bija visai pieticīga, gan tas, ka krāsām savstarpēji jākontrastē: sarkans (fr. gueules, an. gules, kr. червлень), zils (fr. azur, an. azure, kr. лазурь), zaļš (fr. sinople, an. vert, kr. зелень), melns (fr. sable, an. sable, kr. чернь), purpurs (fr. pourpre, an. purpure, vc. Purpur, kr. пурпур). Analizējot ģerboņus, jāņem vērā, ka dažu krāsu nozīme laika gaitā ir mainījusies. Piemēram, sākotnēji ar pourpre apzīmēja visu spektra krāsu maisījumu, t.i. pelēku, un tikai XIV gs. tā sāka dēvēt tumšsarkanu krāsu ar violetu tonalitāti; līdzīgi bija arī ar sinople, kas sākotnēji apzīmēja komplementāro sarkano krāsu. Britu heraldikā bez nosauktajām pamatkrāsām izmanto arī tumši oranžu (tenny, tenné). XIX gs. otrajā pusē vācu heraldikā no britiem pārņēma oranžo krāsu, kā arī ieviesa vairākas papildu krāsas: brūno, pelnu pelēko, asinssarkano, ūdens, u.c. krāsas, kurām tika radīti arī jauni melnbaltie varianti.
Literatūra par šo tēmu
- Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007. – 65.-71. lpp.
