Atšķirības starp "Krievijas impērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
12. rindiņa: 12. rindiņa:
 
** [[Valsts dome]]
 
** [[Valsts dome]]
 
|-
 
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''cari'''
+
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''imperatori'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
 
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |  
 
* Pēteris I (1721.-1725.)
 
* Pēteris I (1721.-1725.)

Versija, kas saglabāta 2010. gada 8. februāris, plkst. 19.46

Pоссiйская Имперiя
200px
pastāv 1721.-1917
pārvalde
imperatori
  • Pēteris I (1721.-1725.)
  • Katrīna I (1725.-1727.)
  • Pēteris II (1727.-1730.)
  • Anna I (1730.-1740.)
  • Anna II (1740.-1741.)
  • Ivans VI (1740.-1741.)
  • Elizabete (1741.-1761.)
  • Pēteris III (1761.-1762.)
  • Katrīna II (1762.-1796.)
  • Pāvils I (1796.-1801.)
  • Aleksandrs I (1801.-1825.)
  • Nikolajs I (1825.-1855.)
  • Aleksandrs II (1856.-1881.)
  • Aleksandrs III (1881.-1894.)
  • Nikolajs II (1894.-1917.)
200px

Krievijas impērija (kr. Pоссiйская Имперiя) - valsts Austrumeiropā laikā no 1721. līdz 1917. gadam. 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) cars Pēteris I kronējās par "viskrievijas imperatoru" (Император Всероссийский). XVIII gs. tā iekaroja Baltiju, Rietumukrainu un Rietumbaltkrievuju, daļu Polijas, Ziemeļkaukāzu, XIX gs. - Somiju, Besarābiju, Aizkaukāzu, Kazahiju, Turkestānu. Visi iedzīvotāji bija impērijas pavalstnieki un iedalījās 4 kārtās: muižnieki, garīdznieki, pilsē†u pilsoņi un zemnieki. Mantojama monarhija, kurā imperatoram (caram) piederēja neierobežota, patvaldnieciska vara, imperators bija arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Imperatora likumdevēja varu no 1810. gada ierobežoja Valsts padome, bet no 1906. gada - parlaments, ko veidoja Valsts padome un vēlēta Valsts dome.1917. gada Februāra revolūcijas laikā imperators atteicās no troņa. Augstākā valsts vara nonāca Pagaidu valdības rokās, kas 1.(14.)09.1917. izveidoja t.s. Priekšparlamentu (Предпарламент) 555 locekļu sastāvā, kas proklamēja Krievijas republiku.

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 59. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu