Atšķirības starp "Krievijas impērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
70. rindiņa: 70. rindiņa:
 
* [http://www.rulex.ru/01273004.htm Государственное устройство России в XVIII и XIX веках (местное управление)]
 
* [http://www.rulex.ru/01273004.htm Государственное устройство России в XVIII и XIX веках (местное управление)]
 
* [http://www.siver-litopis.cn.ua/rab/yachmen/army.pdf Ячменихин К.М. Aрмия и реформы: военные поселения в политике российского самодержавия. – Сіверянська думка: Чернигов, 2006. – 444 с.] ISBN 966-7743-49-7
 
* [http://www.siver-litopis.cn.ua/rab/yachmen/army.pdf Ячменихин К.М. Aрмия и реформы: военные поселения в политике российского самодержавия. – Сіверянська думка: Чернигов, 2006. – 444 с.] ISBN 966-7743-49-7
 +
* [http://www.veinik.by/ Российская империя в цвете. Фотографии С.М. Прокудина-Горского.]
 +
* [http://all-photo.ru/empire/index.ru.html Российская Империя в фотографиях: коллекция российской исторической фотографии]
  
 
[[Kategorija:Valstis]]
 
[[Kategorija:Valstis]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. aprīlis, plkst. 10.01

Pоссiйская Имперiя
200px
pastāv 1721.-1917
pārvalde
imperatori
  • Pēteris I (1721.-1725.)
  • Katrīna I (1725.-1727.)
  • Pēteris II (1727.-1730.)
  • Anna I (1730.-1740.)
  • Anna II (1740.-1741.)
  • Ivans VI (1740.-1741.)
  • Elizabete (1741.-1761.)
  • Pēteris III (1761.-1762.)
  • Katrīna II (1762.-1796.)
  • Pāvils I (1796.-1801.)
  • Aleksandrs I (1801.-1825.)
  • Nikolajs I (1825.-1855.)
  • Aleksandrs II (1856.-1881.)
  • Aleksandrs III (1881.-1894.)
  • Nikolajs II (1894.-1917.)
200px

Krievijas impērija (kr. Pоссiйская Имперiя) - valsts Austrumeiropā laikā no 1721. līdz 1917. gadam. 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) Maskavas caristes cars Pēteris I kronējās par "viskrievijas imperatoru" (Император Всероссийский). XVIII gs. tā iekaroja Baltiju, Rietumukrainu un Rietumbaltkrievuju, daļu Polijas, Ziemeļkaukāzu, XIX gs. - Somiju, Besarābiju, Aizkaukāzu, Kazahiju, Turkestānu. Visi iedzīvotāji bija impērijas pavalstnieki un iedalījās 4 kārtās: muižnieki, garīdznieki, pilsonība un zemnieki (atsevišķi pastāvēja raznočinci, inteliģence). Mantojama monarhija, kurā imperatoram (caram) piederēja neierobežota, patvaldnieciska vara, imperators bija arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Imperatora likumdevēja varu no 1810. gada ierobežoja Valsts padome, bet no 1906. gada - parlaments, ko veidoja Valsts padome un vēlēta Valsts dome.1917. gada Februāra revolūcijas laikā imperators atteicās no troņa. Augstākā valsts vara nonāca Pagaidu valdības rokās, kas 1.(14.)09.1917. izveidoja t.s. Priekšparlamentu (Предпарламент) 555 locekļu sastāvā, kas proklamēja Krievijas republiku.

Skat. arī: Krievijas impērijas Pilnais likumu krājums, Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 59. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Krievijas_impērija&oldid=45017"