Atšķirības starp "Krievijas impērija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(17 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Pоссiйская Имперiя'''
 
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Pоссiйская Имперiя'''
 
|-
 
|-
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Russia_coat_of_arms.png|200px]]
+
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Krievijas_gerbonis.png|200px]]
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv'''
19. rindiņa: 19. rindiņa:
 
* Anna I (1730.-1740.)
 
* Anna I (1730.-1740.)
 
* Anna II (1740.-1741.)
 
* Anna II (1740.-1741.)
* Ivans VI (1740.-1741.)
+
* [[Joans VI, Krievijas imperators|Joans VI]] (1740.-1741.)
 
* Elizabete (1741.-1761.)
 
* Elizabete (1741.-1761.)
 
* Pēteris III (1761.-1762.)
 
* Pēteris III (1761.-1762.)
30. rindiņa: 30. rindiņa:
 
* Nikolajs II (1894.-1917.)
 
* Nikolajs II (1894.-1917.)
 
|-
 
|-
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Moscowia_growth_1300_1796.jpg|200px]]
+
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Krievijas_imperija.jpg|200px]]
 
|}
 
|}
'''Krievijas impērija''' (kr. ''Pоссiйская Имперiя'') - valsts Austrumeiropā laikā no 1721. līdz 1917. gadam. 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) [[Maskavas cariste]]s [[cars]] Pēteris I kronējās par "viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский'').  XVIII gs. tā iekaroja [[Baltijas guberņas|Baltiju]], [[Žečpospoļita|Rietumukrainu un Rietumbaltkrievuju]], daļu [[Polijas karaliste|Polijas]], Ziemeļkaukāzu, XIX gs. - [[Somijas lielkņaziste|Somiju]], [[Besarābija|Besarābiju]], Aizkaukāzu, Kazahiju, [[Turkestāna|Turkestānu]]. Visi iedzīvotāji bija impērijas pavalstnieki un iedalījās 4 [[kārta|kārtās]]: [[muižnieki]], [[garīdznieki]], [[pilsonība]] un [[zemnieki]] (atsevišķi pastāvēja [[raznočinci]], [[inteliģence]]). Mantojama [[monarhija]], kurā [[Imperators|imperatoram]] ([[Cars|caram]]) piederēja neierobežota, patvaldnieciska vara, imperators bija arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Imperatora likumdevēja varu no 1810. gada ierobežoja [[Valsts padome]], bet no 1906. gada - [[parlaments]], ko veidoja Valsts padome un vēlēta [[Valsts dome]].1917. gada [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūcijas]] laikā imperators atteicās no troņa. Augstākā valsts vara nonāca [[Krievijas pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] rokās, kas 1.(14.)09.1917. izveidoja t.s. Priekšparlamentu (''Предпарламент'') 555 locekļu sastāvā, kas proklamēja [[Krievijas republika|Krievijas republiku]].
+
'''Krievijas impērija''' (kr. ''Pоссiйская Имперiя'') - valsts Austrumeiropā laikā no 1721. līdz 1917. gadam. 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) [[Maskavas cariste]]s [[cars]] Pēteris I kronējās par "viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский''), un mainīja valsts nosaukumu uz "Krievija" jeb "Krievijas impērija".
  
Skat. arī: [[Krievijas impērijas Pilnais likumu krājums]], [[Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula]], [[pilsoņu karš Krievijā]]
+
Ārpolitikā visai agresīva valsts, īstenoja aktīvu ekspansiju, paplašinot savu teritoriju uz vājāko kaimiņu rēķina: XVIII gs. tā iekaroja [[Baltijas guberņas|Baltiju]], [[Žečpospoļita|Rietumukrainu un Rietumbaltkrieviju]], daļu [[Polijas karaliste|Polijas]], Ziemeļkaukāzu, XIX gs. - [[Somijas lielkņaziste|Somiju]], [[Besarābija|Besarābiju]], Aizkaukāzu, Kazahiju, [[Turkestāna|Turkestānu]], Sibīriju līdz Klusajam okeānam. Apdzīvotie apgabali aizņēma valsts mazāko daļu rietumos, dienvidos un Centrālāzijā, bet milzīgas teritorijas ap Urālu kalnu grēdu un visa Sibīrija bija mazapdzīvoti reģioni un cilvēkresursu ziņā nenozīmīgi. Saimnieciskā ziņā izteikti agrāra valsts ar vāju urbanizācijas un rūpniecības līmeni (pilsētas un rūpniecības aizmetņi koncentrējās tikai valsts rietumdaļā, kur bija pietiekami daudz iedzīvotāju. Kultūras ziņā aktīvi kopēja Eiropas paraugus, cenšoties ārēji līdzināties tai.
 +
 
 +
Visi iedzīvotāji bija impērijas pavalstnieki un iedalījās 4 pamat[[kārta|kārtās]]: [[muižnieki]], [[garīdznieki]], [[pilsonība]] un [[zemnieki]] (atsevišķi pastāvēja [[raznočinci]], [[inteliģence]]), un lielā skaitā apakškategoriju. Mantojama [[monarhija]], kurā [[Imperators|imperatoram]] ([[Cars|caram]]) ''de jure'' piederēja gandrīz neierobežota, patvaldnieciska vara, imperators bija arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Imperatora likumdevēja varu ierobežoja augstākā aristokrātija, kas nekavējās ar valsts apvērsumu, ja valdnieks sāka īstenot pārāk patstāvīgu politiku; juridiski no 1810. gada to ierobežoja [[Valsts padome]], bet no 1906. gada - [[parlaments]], ko veidoja Valsts padome un vēlēta [[Valsts dome]].
  
=== Atsauces un paskaidrojumi ===
+
1917. gada [[Februāra revolūcija Krievijā|Februāra revolūcijas]] laikā imperatoru Nikolaju II piespieda atteikties no troņa. Augstākā valsts vara nonāca [[Krievijas pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] rokās, kas 1.(14.)09.1917. izveidoja t.s. Priekšparlamentu (''Предпарламент'') 555 locekļu sastāvā, kas proklamēja [[Krievijas republika|Krievijas republiku]].
  
{{atsauces}}
+
Skat. arī: [[Krievijas impērijas Pilnais likumu krājums]], [[Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula]], [[pilsoņu karš Krievijā]]
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 59. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 59. lpp.
 +
----
 +
* Cross A. In the Lands of the Romanovs: An Annotated Bibliography of First-hand English-language Accounts of the Russian Empire (1613-1917). - Cambridge, 2014. XVI+432 p.
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.the-russian-empire.com/ Sears, Robert. An Illustrated Description of the Russian Empire. - New York, 1855]
 
* [http://www.the-russian-empire.com/ Sears, Robert. An Illustrated Description of the Russian Empire. - New York, 1855]
72. rindiņa: 76. rindiņa:
 
* [http://www.veinik.by/ Российская империя в цвете. Фотографии С.М. Прокудина-Горского.]
 
* [http://www.veinik.by/ Российская империя в цвете. Фотографии С.М. Прокудина-Горского.]
 
* [http://all-photo.ru/empire/index.ru.html Российская Империя в фотографиях: коллекция российской исторической фотографии]
 
* [http://all-photo.ru/empire/index.ru.html Российская Империя в фотографиях: коллекция российской исторической фотографии]
 +
* [https://www.flickr.com/photos/130785224@N05/sets/72157656001702875/ Л.Г.Бескровный. Атлас карт и схем по русской военной истории, 1946]
 +
* [http://swolkov.org/info.htm Служилое сословие России - Информация о базах данных по российским служилым слоям]
  
 
[[Kategorija:Valstis]]
 
[[Kategorija:Valstis]]

Pašreizējā versija, 2018. gada 1. jūlijs, plkst. 08.32

Pоссiйская Имперiя
Krievijas gerbonis.png
pastāv 1721.-1917
pārvalde
imperatori
  • Pēteris I (1721.-1725.)
  • Katrīna I (1725.-1727.)
  • Pēteris II (1727.-1730.)
  • Anna I (1730.-1740.)
  • Anna II (1740.-1741.)
  • Joans VI (1740.-1741.)
  • Elizabete (1741.-1761.)
  • Pēteris III (1761.-1762.)
  • Katrīna II (1762.-1796.)
  • Pāvils I (1796.-1801.)
  • Aleksandrs I (1801.-1825.)
  • Nikolajs I (1825.-1855.)
  • Aleksandrs II (1856.-1881.)
  • Aleksandrs III (1881.-1894.)
  • Nikolajs II (1894.-1917.)
Krievijas imperija.jpg

Krievijas impērija (kr. Pоссiйская Имперiя) - valsts Austrumeiropā laikā no 1721. līdz 1917. gadam. 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) Maskavas caristes cars Pēteris I kronējās par "viskrievijas imperatoru" (Император Всероссийский), un mainīja valsts nosaukumu uz "Krievija" jeb "Krievijas impērija".

Ārpolitikā visai agresīva valsts, īstenoja aktīvu ekspansiju, paplašinot savu teritoriju uz vājāko kaimiņu rēķina: XVIII gs. tā iekaroja Baltiju, Rietumukrainu un Rietumbaltkrieviju, daļu Polijas, Ziemeļkaukāzu, XIX gs. - Somiju, Besarābiju, Aizkaukāzu, Kazahiju, Turkestānu, Sibīriju līdz Klusajam okeānam. Apdzīvotie apgabali aizņēma valsts mazāko daļu rietumos, dienvidos un Centrālāzijā, bet milzīgas teritorijas ap Urālu kalnu grēdu un visa Sibīrija bija mazapdzīvoti reģioni un cilvēkresursu ziņā nenozīmīgi. Saimnieciskā ziņā izteikti agrāra valsts ar vāju urbanizācijas un rūpniecības līmeni (pilsētas un rūpniecības aizmetņi koncentrējās tikai valsts rietumdaļā, kur bija pietiekami daudz iedzīvotāju. Kultūras ziņā aktīvi kopēja Eiropas paraugus, cenšoties ārēji līdzināties tai.

Visi iedzīvotāji bija impērijas pavalstnieki un iedalījās 4 pamatkārtās: muižnieki, garīdznieki, pilsonība un zemnieki (atsevišķi pastāvēja raznočinci, inteliģence), un lielā skaitā apakškategoriju. Mantojama monarhija, kurā imperatoram (caram) de jure piederēja gandrīz neierobežota, patvaldnieciska vara, imperators bija arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Imperatora likumdevēja varu ierobežoja augstākā aristokrātija, kas nekavējās ar valsts apvērsumu, ja valdnieks sāka īstenot pārāk patstāvīgu politiku; juridiski no 1810. gada to ierobežoja Valsts padome, bet no 1906. gada - parlaments, ko veidoja Valsts padome un vēlēta Valsts dome.

1917. gada Februāra revolūcijas laikā imperatoru Nikolaju II piespieda atteikties no troņa. Augstākā valsts vara nonāca Pagaidu valdības rokās, kas 1.(14.)09.1917. izveidoja t.s. Priekšparlamentu (Предпарламент) 555 locekļu sastāvā, kas proklamēja Krievijas republiku.

Skat. arī: Krievijas impērijas Pilnais likumu krājums, Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula, pilsoņu karš Krievijā

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 59. lpp.

  • Cross A. In the Lands of the Romanovs: An Annotated Bibliography of First-hand English-language Accounts of the Russian Empire (1613-1917). - Cambridge, 2014. XVI+432 p.

Resursi internetā par šo tēmu