Atšķirības starp "Krievijas pareizticīgo Baznīca" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Krievijas | + | '''Krievijas pareizticīgo Baznīca''' - [[Austrumu Pareizticīgā (Ortodoksālā) Baznīca|Austrumu Pareizticīgās (Ortodoksālās) Baznīca]]s Krievijas atzars, patriarhāts, kura galva ir Maskavas un visas Krievijas [[patriarhs]]. Valsts varas izveidota administratīvā kārtā XVII gs., pirmais patiarhs: Ījabs (''Иов'') (1589.-1605.). Pēc patriarha Nikona reformām piedzīvoja šķelšananos 1666. gadā, kad t.s. [[vecticībnieki]] palika pie vecā rita, bet pārējā Baznīca reformējās. Vienmēr vairāk vai mazāk pakļauta valsts varai (XIX gs. pat ar [[valsts baznīca]]s statusu, priesteri pielīdzināti valsts ierēdņiem). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* Georgijs Florovskis. Austrumu Baznīcas tēvi. - Latvijas Kristīgā Akadēmija: Jūrmala, 2009. - 471 lpp. ISBN Z574618804 | * Georgijs Florovskis. Austrumu Baznīcas tēvi. - Latvijas Kristīgā Akadēmija: Jūrmala, 2009. - 471 lpp. ISBN Z574618804 | ||
* Austrumu ortodoksālā Baznīca. // Lenglija Mairtla. Pasaules reliģijas. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1997. - 96 lpp. | * Austrumu ortodoksālā Baznīca. // Lenglija Mairtla. Pasaules reliģijas. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1997. - 96 lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Софронов В.Ю. К вопросу о зарождении религиозного терроризма в России. // Книжность и книжники древней Руси: материалы XVII рос. науч. конф. памяти свт. Макария. Можайск, 2010. С.136-148. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 28. jūnijs, plkst. 15.20
Krievijas pareizticīgo Baznīca - Austrumu Pareizticīgās (Ortodoksālās) Baznīcas Krievijas atzars, patriarhāts, kura galva ir Maskavas un visas Krievijas patriarhs. Valsts varas izveidota administratīvā kārtā XVII gs., pirmais patiarhs: Ījabs (Иов) (1589.-1605.). Pēc patriarha Nikona reformām piedzīvoja šķelšananos 1666. gadā, kad t.s. vecticībnieki palika pie vecā rita, bet pārējā Baznīca reformējās. Vienmēr vairāk vai mazāk pakļauta valsts varai (XIX gs. pat ar valsts baznīcas statusu, priesteri pielīdzināti valsts ierēdņiem).
Literatūra par šo tēmu
- Pareizticība. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 309. lpp.
- Georgijs Florovskis. Austrumu Baznīcas tēvi. - Latvijas Kristīgā Akadēmija: Jūrmala, 2009. - 471 lpp. ISBN Z574618804
- Austrumu ortodoksālā Baznīca. // Lenglija Mairtla. Pasaules reliģijas. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1997. - 96 lpp.
- Софронов В.Ю. К вопросу о зарождении религиозного терроризма в России. // Книжность и книжники древней Руси: материалы XVII рос. науч. конф. памяти свт. Макария. Можайск, 2010. С.136-148.
Resursi internetā par šo tēmu
- Pareizticība. // Reliģiju enciklopēdija.
- 7 ekumeniskie baznīcas koncili
- arhibīskaps Pāvils. Kā mēs ticam? - Labvēsts: Rīga, 1995.
- Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhi
- Svētkalpotāji un mūki, Baznīcas hierarhija
