Atšķirības starp "Krievzeme" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Krievzeme''' jeb '''Senā Krievzeme''' (kr. ''Русь, Древняя Русь'') - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums, atkarībā no konteksta: | '''Krievzeme''' jeb '''Senā Krievzeme''' (kr. ''Русь, Древняя Русь'') - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums, atkarībā no konteksta: | ||
* '''1.''' Austrumslāvu valstiskie veidojumi IX-XIII gs. (t.s. [[Kijevas Krievzeme]], arī sadrumstalotības periodā līdz senkrievu kņazistu pakļaušanai [[Mongoļu impērija]]i); | * '''1.''' Austrumslāvu valstiskie veidojumi IX-XIII gs. (t.s. [[Kijevas Krievzeme]], arī sadrumstalotības periodā līdz senkrievu kņazistu pakļaušanai [[Mongoļu impērija]]i); | ||
| − | * '''2.''' Daļa austrumslāvu apdzīvoto zemju XII-XIV gs., mūsdienu Ukrainas teritorijā, aptverot Kijevas un Čerņigovas apgabalus (tā XIII gs. Novgorodas bīskaps devās ceļojumā "uz Krievzemi", t.i. uzskatot, ka Novgorodas | + | * '''2.''' Daļa austrumslāvu apdzīvoto zemju XII-XIV gs., mūsdienu Ukrainas teritorijā, aptverot Kijevas un Čerņigovas apgabalus (tā XIII gs. Novgorodas bīskaps devās ceļojumā "uz Krievzemi", t.i. uzskatot, ka Novgorodas zeme nav "Русь"). |
* '''3.''' Senkrievu cilšu apdzīvotās teritorijas ziemeļaustrumu daļa ([[Maskavas kņaziste]] pēc tam, kad sāka dominē† reģionā) pēc XV gs. Pārējās senkrievu zemes tika dēvētas par [[Baltā Krievzeme|Balto Krievzemi]] (''Белая Русь''), [[Mazā Krievzeme|Mazo Krievzemi]] (''Малая Русь'') un [[Melnā Krievzeme|Melno Krievzemi]] (''Черная Русь''). | * '''3.''' Senkrievu cilšu apdzīvotās teritorijas ziemeļaustrumu daļa ([[Maskavas kņaziste]] pēc tam, kad sāka dominē† reģionā) pēc XV gs. Pārējās senkrievu zemes tika dēvētas par [[Baltā Krievzeme|Balto Krievzemi]] (''Белая Русь''), [[Mazā Krievzeme|Mazo Krievzemi]] (''Малая Русь'') un [[Melnā Krievzeme|Melno Krievzemi]] (''Черная Русь''). | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 31. marts, plkst. 12.32
Krievzeme jeb Senā Krievzeme (kr. Русь, Древняя Русь) - Krievijas un padomju historiogrāfijā pieņemts apzīmējums, atkarībā no konteksta:
- 1. Austrumslāvu valstiskie veidojumi IX-XIII gs. (t.s. Kijevas Krievzeme, arī sadrumstalotības periodā līdz senkrievu kņazistu pakļaušanai Mongoļu impērijai);
- 2. Daļa austrumslāvu apdzīvoto zemju XII-XIV gs., mūsdienu Ukrainas teritorijā, aptverot Kijevas un Čerņigovas apgabalus (tā XIII gs. Novgorodas bīskaps devās ceļojumā "uz Krievzemi", t.i. uzskatot, ka Novgorodas zeme nav "Русь").
- 3. Senkrievu cilšu apdzīvotās teritorijas ziemeļaustrumu daļa (Maskavas kņaziste pēc tam, kad sāka dominē† reģionā) pēc XV gs. Pārējās senkrievu zemes tika dēvētas par Balto Krievzemi (Белая Русь), Mazo Krievzemi (Малая Русь) un Melno Krievzemi (Черная Русь).
Skat. arī Lielkrievija
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 57. lpp.
