Atšķirības starp "Krimas haniste" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Krimas_haniste.jpg|thumb|300px|]] | [[Attēls:Krimas_haniste.jpg|thumb|300px|]] | ||
| − | '''Krimas haniste''' (tat. ''Qırım Hanlığı, قريم خانلغى'', kr. ''Крымское ханство'', an. ''Khanate of Crimea'') - valsts Dienvidkrievijas stepē, Krimas pussalā un Ziemeļkaukāzā, izveidojusies pēc [[Zelta orda]]s sabrukuma XV gs. otrajā pusē kā [[Osmaņu impērija]]s [[vasaļvalsts]], un dominēja reģionā XVI – XVII gs. [[Monarhija]] - sabiedrības vadībā atradās | + | '''Krimas haniste''' (tat. ''Qırım Hanlığı, قريم خانلغى'', kr. ''Крымское ханство'', an. ''Khanate of Crimea'') - valsts Dienvidkrievijas stepē, Krimas pussalā un Ziemeļkaukāzā, izveidojusies pēc [[Zelta orda]]s sabrukuma XV gs. otrajā pusē kā [[Osmaņu impērija]]s [[vasaļvalsts]], un dominēja reģionā XVI – XVII gs. [[Monarhija]] - sabiedrības vadībā atradās [[hans]] no [[Gireju dinastija]]s ([[Čingizīdi]]), tā radinieki, tad hana varu pār sevi atzinušie cilšu [[Noijons|noijoni]], [[Emīrs|emīri]] un [[murza]]s, sociālās hierarhijas pašā apakšā esot [[vergi]]em (verdzības loma bija nenozīmīga, patriarhāla, bet pēc 5-10 gadu nokalpošanas vergs lielāko tiesu tika brīvlaists). Saimnieciskā ziņā klasiska [[Nomadi|nomadu]] lopkopju saimniecība, virsproduktu vairāk deva starpniecība kontinentālajā tirdzniecībā starp Centrālāzijas pilsētām un Melnās jūras ostām. Iedzīvotāju etniskais sastāvs visai raibs, kaut pamatmasu veidoja [[tatāri]], [[polovci]] un [[pečeņegi]]. Tirdzniecībā un amatniecībā dominēja grieķu, [[Alani|alanu]] un [[Goti|gotu]] izcelsmes pavalstnieki. No piekrastes pilsētām viena no nozīmīgākajām bija Kafa kā Austrumeiropā lielākais [[Vergi|vergu]] tirdzniecības centrs. Hanu kopsapulcē ievēlēja cilšu aristokrātija, teritoriju pārvaldīja un svarīgākos lēmumus pieņēma ar [[divans|divana]] palīdzību un akceptu. Ja neskaita hana gvardi, regulārās armijas nebija, bet kara gadījumā tika izsludināta cilšu karaspēka mobilizācija. |
1774. gadā pēc Kičik-Kainarkas miera līguma Osmaņu impērija bija spiesta atteikties no Krimas hanistes aizstāvēšanas, Krievija atņēma Krimai virkni piekrastes pilsētu. Haniste beidza pastāvēt 1783. gadā, kad to pilnībā iekaroja [[Krievijas impērija]]. | 1774. gadā pēc Kičik-Kainarkas miera līguma Osmaņu impērija bija spiesta atteikties no Krimas hanistes aizstāvēšanas, Krievija atņēma Krimai virkni piekrastes pilsētu. Haniste beidza pastāvēt 1783. gadā, kad to pilnībā iekaroja [[Krievijas impērija]]. | ||
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 4. novembris, plkst. 15.31
Krimas haniste (tat. Qırım Hanlığı, قريم خانلغى, kr. Крымское ханство, an. Khanate of Crimea) - valsts Dienvidkrievijas stepē, Krimas pussalā un Ziemeļkaukāzā, izveidojusies pēc Zelta ordas sabrukuma XV gs. otrajā pusē kā Osmaņu impērijas vasaļvalsts, un dominēja reģionā XVI – XVII gs. Monarhija - sabiedrības vadībā atradās hans no Gireju dinastijas (Čingizīdi), tā radinieki, tad hana varu pār sevi atzinušie cilšu noijoni, emīri un murzas, sociālās hierarhijas pašā apakšā esot vergiem (verdzības loma bija nenozīmīga, patriarhāla, bet pēc 5-10 gadu nokalpošanas vergs lielāko tiesu tika brīvlaists). Saimnieciskā ziņā klasiska nomadu lopkopju saimniecība, virsproduktu vairāk deva starpniecība kontinentālajā tirdzniecībā starp Centrālāzijas pilsētām un Melnās jūras ostām. Iedzīvotāju etniskais sastāvs visai raibs, kaut pamatmasu veidoja tatāri, polovci un pečeņegi. Tirdzniecībā un amatniecībā dominēja grieķu, alanu un gotu izcelsmes pavalstnieki. No piekrastes pilsētām viena no nozīmīgākajām bija Kafa kā Austrumeiropā lielākais vergu tirdzniecības centrs. Hanu kopsapulcē ievēlēja cilšu aristokrātija, teritoriju pārvaldīja un svarīgākos lēmumus pieņēma ar divana palīdzību un akceptu. Ja neskaita hana gvardi, regulārās armijas nebija, bet kara gadījumā tika izsludināta cilšu karaspēka mobilizācija.
1774. gadā pēc Kičik-Kainarkas miera līguma Osmaņu impērija bija spiesta atteikties no Krimas hanistes aizstāvēšanas, Krievija atņēma Krimai virkni piekrastes pilsētu. Haniste beidza pastāvēt 1783. gadā, kad to pilnībā iekaroja Krievijas impērija.
