Krimas haniste

Krimas haniste (tat. Qırım Hanlığı, قريم خانلغى, kr. Крымское ханство, an. Khanate of Crimea) - valsts Dienvidkrievijas stepē, Krimas pussalā un Ziemeļkaukāzā, izveidojusies pēc Zelta ordas sabrukuma XV gs. otrajā pusē kā Osmaņu impērijas vasaļvalsts, un dominēja reģionā XVI – XVII gs. Monarhija - sabiedrības vadībā atradās cilšu aristokrātijas vēlēts hans, tā radinieki, tad hana varu pār sevi atzinušie cilšu noijoni, emīri un murzas, sociālās hierarhijas pašā apakšā esot vergiem (verdzības loma bija nenozīmīga, patriarhāla, bet pēc 5-10 gadu nokalpošanas vergs lielāko tiesu tika brīvlaists). Saimnieciskā ziņā klasiska nomadu lopkopju saimniecība, virsproduktu vairāk deva starpniecība kontinentālajā tirdzniecībā starp Centrālāzijas pilsētām un Melnās jūras ostām. Iedzīvotāju etniskais sastāvs visai raibs, kaut pamatmasu veidoja kipčaki. Tirdzniecībā un amatniecībā dominēja grieķu un gotu izselsmes pavalstnieki. No piekrastes pilsētām viena no nozīmīgākajām bija Kafa kā Austrumeiropā lielākais vergu tirdzniecības centrs. Ja neskaita hana gvardi, regulārās armijas nebija, bet kara gadījumā tika izsludināta cilšu karaspēka mobilizācija.

1774. gadā pēc Kičik-Kainarkas miera līguma Osmaņu impērija bija spiesta atteikties no Krimas hanistes aizstāvēšanas, Krievija atņēma Krimai virkni piekrastes pilsētu. Haniste beidza pastāvēt 1783. gadā, kad to pilnībā iekaroja Krievijas impērija.