Kvirītu īpašums

Kvirītu īpašums jeb privātīpašums (lat. dominium, proprietas) - romiešu tiesībās kvirītu īpašuma apzīmējums (dominium ex iure Quiritium). Sākotnējos kopīpašuma apstākļos privātīpašuma tiesības pakāpeniski sāka attiecināt uz apstrādājamo zemi un kustamo īpašumu (kara laupījumu, vergiem, lopiem u.tml.). Tās pilnībā jau bija nostiprinātas XII tabulu likumos un turpmāk tika uzturētas ius civile sistēmā, papildinātas ar komīciju likumiem un Senāta lēmumiem. Formāli apzīmē∆ums "īpašums pēc kvirītu tiesībām" saglabājās līdz pat VI gs.

Literatūra par šo tēmu

• Klērs // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219. lpp.