Atšķirības starp "Lēņa grāmata" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Lēņa grāmata''' (vc. ''Lehnbrief'') - [[Lēnis|lēņa]] kunga kancelejas vai lēņa kūrijas izdots apliecinājums, kas pierāda notikušo lēņtiessko [[Investitūra|investitūru]] un dokumentēja lēņa subjektus, lēņa objektu, lēņa dienestu, lēņa tipu u.c. lēņtiesiski svarīgus faktus. Sākotnēji lēņa piešķiršanu ierakstīja īpašā lēņu reģistrā, bet sākot no XIII gs. [[Lēņa vīrs|lēņa vīram]] izsniedza arī ''lēņa grāmatu''.
 
'''Lēņa grāmata''' (vc. ''Lehnbrief'') - [[Lēnis|lēņa]] kunga kancelejas vai lēņa kūrijas izdots apliecinājums, kas pierāda notikušo lēņtiessko [[Investitūra|investitūru]] un dokumentēja lēņa subjektus, lēņa objektu, lēņa dienestu, lēņa tipu u.c. lēņtiesiski svarīgus faktus. Sākotnēji lēņa piešķiršanu ierakstīja īpašā lēņu reģistrā, bet sākot no XIII gs. [[Lēņa vīrs|lēņa vīram]] izsniedza arī ''lēņa grāmatu''.
  
Senākā zināmā ''lēņa grāmata'' Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, bet vecākā zināmā ''lēņa grāmata'' Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem.
+
[[Livonija|Livonijā]] senākā zināmā ''lēņa grāmata'' Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, bet vecākā zināmā ''lēņa grāmata'' Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem. XVII gs. ''lēņu grāmatas'' kalpoja kā īpašumtiesību apliecinājums [[Muižu redukcija Vidzemē|muižu redukcijā]].
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 3. decembris, plkst. 09.10

Lēņa grāmata (vc. Lehnbrief) - lēņa kunga kancelejas vai lēņa kūrijas izdots apliecinājums, kas pierāda notikušo lēņtiessko investitūru un dokumentēja lēņa subjektus, lēņa objektu, lēņa dienestu, lēņa tipu u.c. lēņtiesiski svarīgus faktus. Sākotnēji lēņa piešķiršanu ierakstīja īpašā lēņu reģistrā, bet sākot no XIII gs. lēņa vīram izsniedza arī lēņa grāmatu.

Livonijā senākā zināmā lēņa grāmata Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, bet vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem. XVII gs. lēņu grāmatas kalpoja kā īpašumtiesību apliecinājums muižu redukcijā.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp.

  • Heinrich Mitteis. Lehnrecht und Staatsgewalt : Untersuchungen zur mittelalterlichen Verfassungsgeschichte. - H. Böhlaus: Weimar, 1958 - 714 S.

Resursi internetā par šo tēmu