Lēņa grāmata

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 3. decembris, plkst. 13.26, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Literatūra par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem.

Lēņa grāmata (lat. littera investitura, vc. Lehnbrief) - lēņa kunga kancelejas vai lēņa kūrijas izdots apliecinājums, kas pierāda notikušo lēņtiessko investitūru un dokumentēja lēņa subjektus, lēņa objektu, lēņa dienestu, lēņa tipu u.c. lēņtiesiski svarīgus faktus. Sākotnēji lēņa piešķiršanu ierakstīja īpašā lēņu reģistrā, bet sākot no XIII gs. lēņa vīram izsniedza arī lēņa grāmatu.

Livonijā senākā zināmā lēņa grāmata Vidzemē ir izdota 1207./1209. g. Jersikas valdniekam Visvaldim, bet vecākā zināmā lēņa grāmata Kurzemē datēta ar 1320. gada 5. jūliju un izsniegta Tontegodem. XVII gs. lēņu grāmatas kalpoja kā īpašumtiesību apliecinājums muižu redukcijā.

Skat. kategoriju Livonijas lēņu grāmatas

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 161. lpp.

  • Heinrich Mitteis. Lehnrecht und Staatsgewalt : Untersuchungen zur mittelalterlichen Verfassungsgeschichte. - H. Böhlaus: Weimar, 1958 - 714 S.
  • Heusler A. Deutsche Verfassungsgeschichte, Leipzig, 1905 - 136 S.
  • Br. Meyer. Das Lehen im Recht und Staat des Mittelalters. // Zeitschrift für schweizer Geschichte, 1946, Bd. 26, Ht. 2
  • Mitteis H. Lehenrecht und Staatsgewalt. - Weimar, 1933

Resursi internetā par šo tēmu