Lēvings Aleksandrs

Aleksandrs Lēvings (Alexander Lui Toivo Löfving, 1894.-1975.) - virsnieks.

Dzimis 1894. gada 17. maijā Goldingenā (mūsd. Kuldīga). Absolvējis pilsētas ģimnāziju. Brīvi pārvaldīja zviedru (dzimtā valoda), vācu, latviešu, krievu, angļu un poļu valodas. 1915. gadā absolvējis Nikolaja kavalērijas skolu Petrogradā. Kā praporščiks dienēja 2. Petrogradas kavalērijas robežsargu divīzijā. Poručiks. 1918. gadā, armijai izjūkot, demobilizēts kā ritmeistars.

1918. gada 28. novembrī iestājās Latvijas zemessardzē (t.s. landesvērā), ieskaitīts Tukuma kavalērijas vienībā (kom. G.Baumanis) kā 1. vada komandieris. No 1919. gada 15. janvāra Artuma-Hartmaņa jātnieku vienības sastāvā kā 1. vada (30 jātnieki) komandieris. 24.01. devās uz fronti, kur karoja Atsevišķā latviešu bataljona sastāvā. No 12.03. jātnieku izlūku vienības komandieris. Ar apsardzības ministra pavēli iecelts par karalauka tiesas locekli Tukuma komandantūrā. Tur nonācis konfliktā ar Vācijas armijas pārstāvjiem, 16.04. arestēts, bet 24.04. atbrīvots un turpināja pildīt savus pienākumus. No 15. maija Latviešu atsevišķās brigādes 1. jātnieku diviziona komandieris. Pēc diviziona izformēšanas, 06.09. pārcelts dienēt uz [[Rēzeknes kājnieku pulks|9. Rēzeknes kājnieku pulku], kur 29.10. saformēja diversantu-izlūku eskadronu. Bermontiādes laikā piedalījās Liepājas aizstāvēšanā un Lejaskurzemes atbrīvošanā. Pēc eskadrona izformēšanas 5. decembrī, pārcelts uz Virspavēlnieka štāba inspekcijas daļu. Atvaļināts no aktīvā dienesta 1920. gada 1. maijā.

Laikā no 1920. gada 4. maija līdz 1921. gada 21. maijam bija Latvijas militārā atašeja palīgs un atašeja v.i. Polijā. No 1932. gada 8. augusta Ilūkstes robežapsardzības apgabala 1. rajona robežuzraugs. No 01.06.1934. Liepājas-Aizputes robežapsardzības apgādes dienestā (atvaļināts 24.02.1935. veselības dēļ). 1939. gada 25.septembrī sācis darbu Apgādes pārvaldē, pēc tam vada komandieris Jātnieku pulkā. No 1940. gada 5. februāra Armijas štāba bibliotēkas pārzinis.

1941. gadā izceļoja no Latvijas. No 1943. gada sakaru virsnieks latviešu leģionā. Kara beigas sagaidīja Vācijā. Mūža nogali pavadīja veco ļaužu pansionātā Delmenhorstā, kur miris 1975. gada 10. februārī.

Apbalvojumi:

• Sv. Vladimira ordenis, IV šķira
• Sv. Annas ordenis, IV šķira
• Sv. Staņislava ordenis, III šķira
• Lāčplēša Kara ordenis (par kauju pie Carnikavas muižas 24.05.1919.)

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 369. lpp. ISBN 9984-00-395-7