Atšķirības starp "Līvena aviācijas nodaļa" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Līvena aviācijas nodaļa''' - [[Līvena nodaļa]]s kara aviācijas vienība [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā. Bāzējās Pēterfeldes aerodromu Dobeles apkārtnē, pēc tam Spilvē (Rīgas Cementfabrikas aerodroms). | + | '''Līvena aviācijas nodaļa''' - [[Līvena nodaļa]]s kara aviācijas vienība [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā. Bāzējās Pēterfeldes aerodromu Dobeles apkārtnē, pēc tam Spilvē (Rīgas Cementfabrikas aerodroms). |
| + | |||
| + | Vienību veidoja 30 iznīcinātāji ''Junkers D.I.'' praktiski kontrolēja visu gaisa telpu karadarbības zonā, nesastopot nopietnus pretiniekus (lielinieku rīcībā esošie ''Nieuport'' un 'Sopwith'' bija ievērojami lēnākas). | ||
1919. gada 19. maijā divi [[Padomju Latvijas armijas aviācijas divizions|Padomju Latvijas aviācijas diviziona 1. nodaļas]] lidotāji - V.Jakubovs un |.Priedītis - ar saviem “Nieuport 24 bis” tipa vienvietīgajiem iznīcinātājiem pārbēga un pievienojās līveniešiem. Pēc Rīgas ieņemšanas 22. maijā vienība pārbāzējās uz Spilvi, kur kā trofejas ieguva divas lielinieku atstātas lidmašīnas — vienvietīgo ''Nieuport'' un divvietīgais ''Sopwith''. Lidmašīnas tika novietotas liellaivā Andrejostā, Daugavas labajā krastā, lai tiktu pārvestas uz Narvas fronti, taču 27. jūlijā 40 [[Latvijas armija]]s kareivju poručuka Valeikas vadībā atbruņoja sardzi un nolaupīja kravu (2 lidmašīnas nācās atdot, bet 2 ''Nieuport'' līvenieši zaudēja. Augusta pirmajā pusē Līvena aviācijas nodaļa devās uz narvu. | 1919. gada 19. maijā divi [[Padomju Latvijas armijas aviācijas divizions|Padomju Latvijas aviācijas diviziona 1. nodaļas]] lidotāji - V.Jakubovs un |.Priedītis - ar saviem “Nieuport 24 bis” tipa vienvietīgajiem iznīcinātājiem pārbēga un pievienojās līveniešiem. Pēc Rīgas ieņemšanas 22. maijā vienība pārbāzējās uz Spilvi, kur kā trofejas ieguva divas lielinieku atstātas lidmašīnas — vienvietīgo ''Nieuport'' un divvietīgais ''Sopwith''. Lidmašīnas tika novietotas liellaivā Andrejostā, Daugavas labajā krastā, lai tiktu pārvestas uz Narvas fronti, taču 27. jūlijā 40 [[Latvijas armija]]s kareivju poručuka Valeikas vadībā atbruņoja sardzi un nolaupīja kravu (2 lidmašīnas nācās atdot, bet 2 ''Nieuport'' līvenieši zaudēja. Augusta pirmajā pusē Līvena aviācijas nodaļa devās uz narvu. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 6. marts, plkst. 17.38
Līvena aviācijas nodaļa - Līvena nodaļas kara aviācijas vienība Krievijas pilsoņu kara laikā. Bāzējās Pēterfeldes aerodromu Dobeles apkārtnē, pēc tam Spilvē (Rīgas Cementfabrikas aerodroms).
Vienību veidoja 30 iznīcinātāji Junkers D.I. praktiski kontrolēja visu gaisa telpu karadarbības zonā, nesastopot nopietnus pretiniekus (lielinieku rīcībā esošie Nieuport un 'Sopwith bija ievērojami lēnākas).
1919. gada 19. maijā divi Padomju Latvijas aviācijas diviziona 1. nodaļas lidotāji - V.Jakubovs un |.Priedītis - ar saviem “Nieuport 24 bis” tipa vienvietīgajiem iznīcinātājiem pārbēga un pievienojās līveniešiem. Pēc Rīgas ieņemšanas 22. maijā vienība pārbāzējās uz Spilvi, kur kā trofejas ieguva divas lielinieku atstātas lidmašīnas — vienvietīgo Nieuport un divvietīgais Sopwith. Lidmašīnas tika novietotas liellaivā Andrejostā, Daugavas labajā krastā, lai tiktu pārvestas uz Narvas fronti, taču 27. jūlijā 40 Latvijas armijas kareivju poručuka Valeikas vadībā atbruņoja sardzi un nolaupīja kravu (2 lidmašīnas nācās atdot, bet 2 Nieuport līvenieši zaudēja. Augusta pirmajā pusē Līvena aviācijas nodaļa devās uz narvu.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 206.-207. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940.
- Памятка Ливенца. 1919-1929. - Рига, 1929
- Рутыч Н.Н. Белый фронт генерала Юденича. - Москва, 2002
- Волков С.В. Белая борьба на северо-западе России. - Москва, 2003
- Ливен А.П., князь. В южной Прибалтике // Белое дело: Летопись белой борьбы: Материалы, собранные и разобранные бароном П.Н. Врангелем, герцогом Г.Н. Лейхтенбергским и светл. князем А.П. Ливеном, под ред. А.А. фон Лампе / ред. А.А. фон Лампе. - Берлин, 1927.
