Atšķirības starp "Līvena nodaļa" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
* [[kapitans]] [[Didorovs Kliments|K.Didorovs]] (24.05.1919.-20.11.1919.) | * [[kapitans]] [[Didorovs Kliments|K.Didorovs]] (24.05.1919.-20.11.1919.) | ||
| − | 1919. gada martā nodaļa ieņēma un aizstāvēja Volgundes apvidu. 22. maijā vienību veidoja 2 strēlnieku rotas, 1 ložmetējnieku komanda, 1 artilērijas baterija un jātnieku nodaļa (kopā ~ 400 vīru). Pateicoties aktīvam brīvprātīgo pieplūdumam, jūnija vidū vienību veidoja 1 kājnieku pulks (3 bataljoni), ložmetējnieku komanda, sakaru komanda, sapieru rota un artilērijas baterija, kā arī 1 kājnieku bataljons, kas Rīgā pildīja garnizona dienestu. [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] nodaļa atsacījās piedalīties un izstājās no Latvijas zemessardzes, tāpēc 18. jūnijā pārdislocējās uz Rīgu, bet pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanas 03.07.1919. uz Mītavu (mūsd. Jelgava), kur turpināja formēšanos (2 bataljoni tika nosūtīti uz Liepāju pildīt sardzes dienestu). | + | 1919. gada martā nodaļa ieņēma un aizstāvēja Volgundes apvidu. 22. maijā vienību veidoja 2 strēlnieku rotas, 1 ložmetējnieku komanda, 1 artilērijas baterija un jātnieku nodaļa (kopā ~ 400 vīru). Vienība izcēlās kaujās par Mītavu (mūsd. Jelgavu), 22. maijā piedalījās Rīgas ieņemšanā. 24. maijā Līvens tika smagi ievainots kaujā pie Ropažiem, nodeva komandiera funkcijas kapteinim Didorovam. Pēc ievainojuma visu mūžu pārvietojās ar kruķa palīdzību. Pateicoties aktīvam brīvprātīgo pieplūdumam, jūnija vidū vienību veidoja 1 kājnieku pulks (3 bataljoni), ložmetējnieku komanda, sakaru komanda, sapieru rota un artilērijas baterija, kā arī 1 kājnieku bataljons, kas Rīgā pildīja garnizona dienestu. [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] nodaļa atsacījās piedalīties un izstājās no Latvijas zemessardzes, tāpēc 18. jūnijā pārdislocējās uz Rīgu, bet pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanas 03.07.1919. uz Mītavu (mūsd. Jelgava), kur turpināja formēšanos (2 bataljoni tika nosūtīti uz Liepāju pildīt sardzes dienestu). |
1919. gada 6. jūnijā vienībai pievienoja [[Virgoliča korpuss|Virgoliča nodaļu]] un [[Kellera korpuss|Bermonta nodaļu]], izveidojot [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]]s (kr. ''Северо-Западная армия'') Rietumu korpusu. 9. jūlijā Līvena nodaļa (~ 3500 vīri) devās uz pretlielinieku fronti pie Narvas (18. jūlijā Virgoliča un Kellera vienības atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un izveidoja [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armiju]]), kur tika pārformēta par t.s. [[Līvena divīzija|Līvena divīziju]]. | 1919. gada 6. jūnijā vienībai pievienoja [[Virgoliča korpuss|Virgoliča nodaļu]] un [[Kellera korpuss|Bermonta nodaļu]], izveidojot [[Ziemeļrietumu brīvprātīgo armija]]s (kr. ''Северо-Западная армия'') Rietumu korpusu. 9. jūlijā Līvena nodaļa (~ 3500 vīri) devās uz pretlielinieku fronti pie Narvas (18. jūlijā Virgoliča un Kellera vienības atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un izveidoja [[Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armiju]]), kur tika pārformēta par t.s. [[Līvena divīzija|Līvena divīziju]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. februāris, plkst. 11.41
Līvena nodaļa - viena no pirmajām Latvijas Republikas bruņoto spēku - landesvēra (zemessardzes) - vienībām, saformēta 1919. gada februāra 8. martā Lībavā (mūsd. Liepāja), kur firsts A.Līvens no 60 bijušajiem Krievijas impērijas armijas virsniekiem izveidoja Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību (kr. Либавский добровольческий стрелковый отряд), kurai pievienojās Latvijas zemessardzes krievu rota. Komandieri:
- pulkvedis firsts A.Līvens (08.03.1919.-24.05.1919.)
- kapitans K.Didorovs (24.05.1919.-20.11.1919.)
1919. gada martā nodaļa ieņēma un aizstāvēja Volgundes apvidu. 22. maijā vienību veidoja 2 strēlnieku rotas, 1 ložmetējnieku komanda, 1 artilērijas baterija un jātnieku nodaļa (kopā ~ 400 vīru). Vienība izcēlās kaujās par Mītavu (mūsd. Jelgavu), 22. maijā piedalījās Rīgas ieņemšanā. 24. maijā Līvens tika smagi ievainots kaujā pie Ropažiem, nodeva komandiera funkcijas kapteinim Didorovam. Pēc ievainojuma visu mūžu pārvietojās ar kruķa palīdzību. Pateicoties aktīvam brīvprātīgo pieplūdumam, jūnija vidū vienību veidoja 1 kājnieku pulks (3 bataljoni), ložmetējnieku komanda, sakaru komanda, sapieru rota un artilērijas baterija, kā arī 1 kājnieku bataljons, kas Rīgā pildīja garnizona dienestu. Cēsu kaujās nodaļa atsacījās piedalīties un izstājās no Latvijas zemessardzes, tāpēc 18. jūnijā pārdislocējās uz Rīgu, bet pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas 03.07.1919. uz Mītavu (mūsd. Jelgava), kur turpināja formēšanos (2 bataljoni tika nosūtīti uz Liepāju pildīt sardzes dienestu).
1919. gada 6. jūnijā vienībai pievienoja Virgoliča nodaļu un Bermonta nodaļu, izveidojot Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijas (kr. Северо-Западная армия) Rietumu korpusu. 9. jūlijā Līvena nodaļa (~ 3500 vīri) devās uz pretlielinieku fronti pie Narvas (18. jūlijā Virgoliča un Kellera vienības atsacījās pakļauties Līvenam, atdalījās no tā un izveidoja Rietumu brīvprātīgo armiju), kur tika pārformēta par t.s. Līvena divīziju.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 206.-207. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940.
