Atšķirības starp "Līveni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Furst_Lieven_wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Furst_Lieven_wappen.png‎|right|thumb|200px|]]
[[Barons|baroni]] un firsti '''Līveni''' (vc. ''von Lieven'') - viena no senākajām un dižciltīgākajām [[Livonija]]s [[bruņniecība]]s dzimta. Pēc leģendas, dzimtas aizsācējs Gerardus Livonietis (kurš 1269. gadā, bet viņa dēls Johannes (''filius Gerardi Lyvonis'') 1292. gadā minēti kā Rīgas archibīskapa vasaļi) bijis līvu vadoņa Kaupo pēctecis. Dzimtai sazarojoties, no tās cēlušās vēl pāris Livonijas bruņniecības dzimtas, t.sk. [[Ungerni-Šternbergi]]. Līveni 1653. gadā ieguva Zviedrijas karalistes [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu, 1719. ieguva Zviedrijas karalistes [[Grāfs|grāfu]] titulu, kopš 1799. gada Krievijas impērijas grāfi, kopš 1801. gada [[Svētās Romas vācu impērija|Sv. Romas impērijas]] grāfi, kopš 1826. gada Krievijas impērijas [[Kņazs|kņazi]] ([[Firsts|firsti]]). No šīs dzimtas nākuši daudzi ievērojami valstsvīri, virsnieki, diplomāti un polītiķi.
+
[[Barons|baroni]] un firsti '''Līveni''' (vc. ''von Lieven'') - viena no senākajām un dižciltīgākajām [[Livonija]]s [[bruņniecība]]s dzimta. Pēc leģendas, dzimtas aizsācējs Gerards Livonietis (kurš 1269. gadā, bet viņa dēls Johannes (''filius Gerardi Lyvonis'') 1292. gadā minēti kā Rīgas archibīskapa vasaļi) bijis līvu vadoņa Kaupo pēctecis. Dzimtai sazarojoties, no tās cēlušās vēl pāris Livonijas bruņniecības dzimtas, t.sk. [[Ungerni-Šternbergi]]. Līveni 1653. gadā ieguva Zviedrijas karalistes [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu, 1719. ieguva Zviedrijas karalistes [[Grāfs|grāfu]] titulu, kopš 1799. gada Krievijas impērijas grāfi, kopš 1801. gada [[Svētās Romas vācu impērija|Sv. Romas impērijas]] grāfi, kopš 1826. gada Krievijas impērijas [[Kņazs|kņazi]] ([[Firsts|firsti]]). No šīs dzimtas nākuši daudzi ievērojami valstsvīri, virsnieki, diplomāti un polītiķi.
  
 
Skat. arī: [[Līvens Anatolijs|Anatolijs Līvens]]
 
Skat. arī: [[Līvens Anatolijs|Anatolijs Līvens]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 28. augusts, plkst. 09.20

Furst Lieven wappen.png

baroni un firsti Līveni (vc. von Lieven) - viena no senākajām un dižciltīgākajām Livonijas bruņniecības dzimta. Pēc leģendas, dzimtas aizsācējs Gerards Livonietis (kurš 1269. gadā, bet viņa dēls Johannes (filius Gerardi Lyvonis) 1292. gadā minēti kā Rīgas archibīskapa vasaļi) bijis līvu vadoņa Kaupo pēctecis. Dzimtai sazarojoties, no tās cēlušās vēl pāris Livonijas bruņniecības dzimtas, t.sk. Ungerni-Šternbergi. Līveni 1653. gadā ieguva Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu, 1719. ieguva Zviedrijas karalistes grāfu titulu, kopš 1799. gada Krievijas impērijas grāfi, kopš 1801. gada Sv. Romas impērijas grāfi, kopš 1826. gada Krievijas impērijas kņazi (firsti). No šīs dzimtas nākuši daudzi ievērojami valstsvīri, virsnieki, diplomāti un polītiķi.

Skat. arī: Anatolijs Līvens

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

  • Prince[ss Lieven (Serene Highness) - Genealogy]