Atšķirības starp "Līveni" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
[[Barons|baroni]] un firsti '''Līveni''' (vc. ''von Lieven'') - viena no senākajām un dižciltīgākajām [[Livonija]]s [[bruņniecība]]s dzimtām. Pēc leģendas, dzimtas aizsācējs Gerards Livonietis (kurš 1269. gadā, bet viņa dēls Johannes (''filius Gerardi Lyvonis'') 1292. gadā minēti kā Rīgas arhibīskapa vasaļi) bijis līvu vadoņa Kaupo (miris 1271.gadā) pēctecis (par Kaupo pēcnācējiem sevi uzskata vēl pāris Livonijas bruņniecības dzimtas, t.sk. [[Ungerni-Šternbergi]]). Līveni 1653. gadā ieguva Zviedrijas karalistes [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu, 1719. ieguva Zviedrijas karalistes [[Grāfs|grāfu]] titulu, kopš 1799. gada Krievijas impērijas grāfi, kopš 1801. gada [[Svētās Romas vācu impērija|Sv. Romas impērijas]] grāfi, kopš 1826. gada Krievijas impērijas [[Kņazs|kņazi]] ([[Firsts|firsti]]). No šīs dzimtas nākuši daudzi ievērojami valstsvīri, virsnieki, diplomāti un polītiķi, piemēram, Šarlote Margareta fon Līvena (1742.-1828.) jaunībā bija ietekmīga figūra Eiropas politikas aizkulisēs, ieguva dzimtai Krievijas impērijas grāfu un firstu titulus, bet vecumdienās - Krievijas imperatora Pāvila I bērnu audzinātāja, firsts Karls Līvens 1831.–1833. gados bija Krievijas impērijas izglītības ministrs, firsts [[Līvens Anatolijs|Anatolijs Līvens]] bija viena no centrālajām figūrām [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]] u.c. | [[Barons|baroni]] un firsti '''Līveni''' (vc. ''von Lieven'') - viena no senākajām un dižciltīgākajām [[Livonija]]s [[bruņniecība]]s dzimtām. Pēc leģendas, dzimtas aizsācējs Gerards Livonietis (kurš 1269. gadā, bet viņa dēls Johannes (''filius Gerardi Lyvonis'') 1292. gadā minēti kā Rīgas arhibīskapa vasaļi) bijis līvu vadoņa Kaupo (miris 1271.gadā) pēctecis (par Kaupo pēcnācējiem sevi uzskata vēl pāris Livonijas bruņniecības dzimtas, t.sk. [[Ungerni-Šternbergi]]). Līveni 1653. gadā ieguva Zviedrijas karalistes [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu, 1719. ieguva Zviedrijas karalistes [[Grāfs|grāfu]] titulu, kopš 1799. gada Krievijas impērijas grāfi, kopš 1801. gada [[Svētās Romas vācu impērija|Sv. Romas impērijas]] grāfi, kopš 1826. gada Krievijas impērijas [[Kņazs|kņazi]] ([[Firsts|firsti]]). No šīs dzimtas nākuši daudzi ievērojami valstsvīri, virsnieki, diplomāti un polītiķi, piemēram, Šarlote Margareta fon Līvena (1742.-1828.) jaunībā bija ietekmīga figūra Eiropas politikas aizkulisēs, ieguva dzimtai Krievijas impērijas grāfu un firstu titulus, bet vecumdienās - Krievijas imperatora Pāvila I bērnu audzinātāja, firsts Karls Līvens 1831.–1833. gados bija Krievijas impērijas izglītības ministrs, firsts [[Līvens Anatolijs|Anatolijs Līvens]] bija viena no centrālajām figūrām [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]] u.c. | ||
| − | No ievērojamākajiem Līvenu īpašumiem jāmin Līvbērzes dzimtmuiža, Mežotnes muižu (ko Šarlotei Margaretai 1797. gadā dāvāja imperators Pāvils I), Bauskas muiža ar pilsdrupām, | + | No ievērojamākajiem Līvenu īpašumiem jāmin Līvbērzes dzimtmuiža, Mežotnes muižu (ko Šarlotei Margaretai 1797. gadā dāvāja imperators Pāvils I), Bauskas muiža ar pilsdrupām, Derpeles muiža, Svitenes muiža, Pelču muiža, Zentenes muiža, Krimuldas muiža Vidzemē, Bruņas muiža (''Brunnen'') Latgalē. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 28. augusts, plkst. 10.47
baroni un firsti Līveni (vc. von Lieven) - viena no senākajām un dižciltīgākajām Livonijas bruņniecības dzimtām. Pēc leģendas, dzimtas aizsācējs Gerards Livonietis (kurš 1269. gadā, bet viņa dēls Johannes (filius Gerardi Lyvonis) 1292. gadā minēti kā Rīgas arhibīskapa vasaļi) bijis līvu vadoņa Kaupo (miris 1271.gadā) pēctecis (par Kaupo pēcnācējiem sevi uzskata vēl pāris Livonijas bruņniecības dzimtas, t.sk. Ungerni-Šternbergi). Līveni 1653. gadā ieguva Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu, 1719. ieguva Zviedrijas karalistes grāfu titulu, kopš 1799. gada Krievijas impērijas grāfi, kopš 1801. gada Sv. Romas impērijas grāfi, kopš 1826. gada Krievijas impērijas kņazi (firsti). No šīs dzimtas nākuši daudzi ievērojami valstsvīri, virsnieki, diplomāti un polītiķi, piemēram, Šarlote Margareta fon Līvena (1742.-1828.) jaunībā bija ietekmīga figūra Eiropas politikas aizkulisēs, ieguva dzimtai Krievijas impērijas grāfu un firstu titulus, bet vecumdienās - Krievijas imperatora Pāvila I bērnu audzinātāja, firsts Karls Līvens 1831.–1833. gados bija Krievijas impērijas izglītības ministrs, firsts Anatolijs Līvens bija viena no centrālajām figūrām Latvijas Neatkarības karā u.c.
No ievērojamākajiem Līvenu īpašumiem jāmin Līvbērzes dzimtmuiža, Mežotnes muižu (ko Šarlotei Margaretai 1797. gadā dāvāja imperators Pāvils I), Bauskas muiža ar pilsdrupām, Derpeles muiža, Svitenes muiža, Pelču muiža, Zentenes muiža, Krimuldas muiža Vidzemē, Bruņas muiža (Brunnen) Latgalē.
Literatūra par šo tēmu
- Lieven A.v. Urkunden und Nachrichten zur Familiengeschichte der Barone, Freiherren, Grafen und Fürsten Lieven. – II Teil. – Mitau, 1911
Resursi internetā par šo tēmu
- Imants Lancmanis. Noskaņas Līvbērzes muižā. // Māksla plus. 6/2001.
- Imants Lancmanis. Pils Blīdenē - senāk un tagad. // Māksla plus. 2/2004.
