Atšķirības starp "Līvens Anatols" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | firsts '''Anatolijs Līvens''' - | + | firsts '''Anatolijs Leonīds fon Līvens''' (''Anatol Leonid von Lieven''; 1873.-1937.) - Krievijas impērijas armijas un Latvijas zemessardzes virsnieks. |
Dzimis 1873. gada 16. novembrī Pēterburgā. Pēc ģimnāzijas beigšanas studējis Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, paralēli kā eksterns kārtojis eksāmenus Nikolaja kavalērijas skolā un ieguvis [[Praporščiks|praporščika]] pakāpi. No 1896. līdz 1908. gadam dienēja Kavalērijas gvardes pulkā. 1917. gadā ieguvis kapteiņa pakāpi. | Dzimis 1873. gada 16. novembrī Pēterburgā. Pēc ģimnāzijas beigšanas studējis Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, paralēli kā eksterns kārtojis eksāmenus Nikolaja kavalērijas skolā un ieguvis [[Praporščiks|praporščika]] pakāpi. No 1896. līdz 1908. gadam dienēja Kavalērijas gvardes pulkā. 1917. gadā ieguvis kapteiņa pakāpi. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 26. februāris, plkst. 10.59
firsts Anatolijs Leonīds fon Līvens (Anatol Leonid von Lieven; 1873.-1937.) - Krievijas impērijas armijas un Latvijas zemessardzes virsnieks.
Dzimis 1873. gada 16. novembrī Pēterburgā. Pēc ģimnāzijas beigšanas studējis Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, paralēli kā eksterns kārtojis eksāmenus Nikolaja kavalērijas skolā un ieguvis praporščika pakāpi. No 1896. līdz 1908. gadam dienēja Kavalērijas gvardes pulkā. 1917. gadā ieguvis kapteiņa pakāpi.
1919. gada janvārī Līvens no 60 bijušajiem Krievijas impērijas armijas virsniekiem izveidoja Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību (kr. Либавский добровольческий стрелковый отряд) jeb Līvena nodaļu, kas piedalījās Latvijas Neatkarības karā. A.Līvens atsacījās piedalīties Cēsu kaujās pret Igaunijas armiju, un izstājās no landesvēra. Pēc kara A.Līvens kļuvis par Latvijas Republikas pilsoni un aktīvu krievu emigrantu organizācijas "Krievu Taisnības brālība" (Братство Русской Правды) locekli un kā Latvijas nodaļas delegāts 1921. gadā piedalījies krievu monarhistu kongresā Reihenhallē Vācijā. Vēlāk kļuvis par Mazmežotnes ķieģeļu fabrikas īpašnieku un 1931. gadā vadījis kara veterānu savstarpējās palīdzības biedrību. Miris 1937. gada 3. aprīlī Ķemeros.
