Atšķirības starp "Līvens Johans Georgs fon" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
[[barons]] '''Johans Georgs fon Līvens''' (vc. ''Anatol Leonid von Lieven'', kr. ''Иван Андреевич (Иоганн Георг)''; 1775.-1848.) - Krievijas impērijas armijas virsnieks, ģenerālleitnants.
 
[[barons]] '''Johans Georgs fon Līvens''' (vc. ''Anatol Leonid von Lieven'', kr. ''Иван Андреевич (Иоганн Георг)''; 1775.-1848.) - Krievijas impērijas armijas virsnieks, ģenerālleitnants.
  
Dzimis 1775. gada 24. maijā Pēterburgā, [[Barons|barona]] Otto Andreasa Heinriha (1726.-1781.) un Šarlotes Margaretas (1742.-1828.), dzim fon Pose (''Posse'') [[Līveni|Līvenu]] ģimenē. Leibgvardes Semjonovskas pulka pulkvedis. No 1799. gada - [[grāfs]]. 1800. gada 1. oktobrī paaugstināts par ģenerālmajoru, kļuva par Astrahaņas kājnieku [[Pulka šefs|pulka šefu]]. Kļuvis par 2. divīzijas brigādes komandieri. 1807. gadā par 27. janvāra kauju pret frančiem pie prūšu Eilavas apbalvots ar Sv. Jura ordeni. Iecelts par 10. kājnieku divīzijas komandieri. 1813. gada 15. septembrī paaugstināts par ģenerālleitnantu. 1815. gada 13. decembrī demobilizējies. No 1826. gada - [[kņazs]] ([[firsts]]).
+
Dzimis 1775. gada 24. maijā Kijevā, [[Barons|barona]] Otto Andreasa Heinriha (''Otto Heinrich Andreas'', 1726.-1781.) un Šarlotes Margaretas (1742.-1828.), dzim fon Pose (''Posse'') [[Līveni|Līvenu]] ģimenē. Leibgvardes Semjonovskas pulka pulkvedis. No 1799. gada - [[grāfs]]. 1800. gada 1. oktobrī paaugstināts par ģenerālmajoru, kļuva par Astrahaņas kājnieku [[Pulka šefs|pulka šefu]]. Kļuvis par 2. divīzijas brigādes komandieri. 1807. gadā par 27. janvāra kauju pret frančiem pie prūšu Eilavas apbalvots ar Sv. Jura ordeni. Iecelts par 10. kājnieku divīzijas komandieri. 1813. gada 15. septembrī paaugstināts par ģenerālleitnantu. 1815. gada 13. decembrī demobilizējies. No 1826. gada - [[kņazs]] ([[firsts]]).
  
Dēls Pauls un 4 meitas. Miris 1848. gada 14. februārī.
+
Precējies ar Mariju (1797.-1859.), dēls Pauls Hermanis (''Paul Hermann'', 1821.-1881.)  un meitas: ? (laulībā Brininga), ? (laulībā Lamsdorfa), ? (laulībā Šeninga), ? (laulībā Manteifele). Miris 1848. gada 14. februārī.
  
 
'''Apbalvojumi:''' [[Annas ordenis|Sv. Annas ordenis]] I šķira (1808.), Sv. Annas ordenis ar briljantiem (1812.), [[Vladimira ordenis|Sv. Vladimira ordenis]] II šķira (1813. par kauju pie Čenstehovas) un III šķira (1807.), [[Jura ordenis|Sv. Jura ordenis]] III šķira (1807. par kauju pie Eilavas), [[Aleksandra Ņevska ordenis]] (1814. par kauju pie Briennas), Sv. Jeruzalemes Jāņa ordenis, Zviedrijas Zobena kara ordenis, Prūsijas Sarkanā ērgļa ordenis, [[Jura zobens|Zelta zobens]] ar briljantiem "par drosmi".
 
'''Apbalvojumi:''' [[Annas ordenis|Sv. Annas ordenis]] I šķira (1808.), Sv. Annas ordenis ar briljantiem (1812.), [[Vladimira ordenis|Sv. Vladimira ordenis]] II šķira (1813. par kauju pie Čenstehovas) un III šķira (1807.), [[Jura ordenis|Sv. Jura ordenis]] III šķira (1807. par kauju pie Eilavas), [[Aleksandra Ņevska ordenis]] (1814. par kauju pie Briennas), Sv. Jeruzalemes Jāņa ordenis, Zviedrijas Zobena kara ordenis, Prūsijas Sarkanā ērgļa ordenis, [[Jura zobens|Zelta zobens]] ar briljantiem "par drosmi".

Versija, kas saglabāta 2013. gada 29. augusts, plkst. 11.18

Furst Lieven wappen.png

barons Johans Georgs fon Līvens (vc. Anatol Leonid von Lieven, kr. Иван Андреевич (Иоганн Георг); 1775.-1848.) - Krievijas impērijas armijas virsnieks, ģenerālleitnants.

Dzimis 1775. gada 24. maijā Kijevā, barona Otto Andreasa Heinriha (Otto Heinrich Andreas, 1726.-1781.) un Šarlotes Margaretas (1742.-1828.), dzim fon Pose (Posse) Līvenu ģimenē. Leibgvardes Semjonovskas pulka pulkvedis. No 1799. gada - grāfs. 1800. gada 1. oktobrī paaugstināts par ģenerālmajoru, kļuva par Astrahaņas kājnieku pulka šefu. Kļuvis par 2. divīzijas brigādes komandieri. 1807. gadā par 27. janvāra kauju pret frančiem pie prūšu Eilavas apbalvots ar Sv. Jura ordeni. Iecelts par 10. kājnieku divīzijas komandieri. 1813. gada 15. septembrī paaugstināts par ģenerālleitnantu. 1815. gada 13. decembrī demobilizējies. No 1826. gada - kņazs (firsts).

Precējies ar Mariju (1797.-1859.), dēls Pauls Hermanis (Paul Hermann, 1821.-1881.) un meitas: ? (laulībā Brininga), ? (laulībā Lamsdorfa), ? (laulībā Šeninga), ? (laulībā Manteifele). Miris 1848. gada 14. februārī.

Apbalvojumi: Sv. Annas ordenis I šķira (1808.), Sv. Annas ordenis ar briljantiem (1812.), Sv. Vladimira ordenis II šķira (1813. par kauju pie Čenstehovas) un III šķira (1807.), Sv. Jura ordenis III šķira (1807. par kauju pie Eilavas), Aleksandra Ņevska ordenis (1814. par kauju pie Briennas), Sv. Jeruzalemes Jāņa ordenis, Zviedrijas Zobena kara ordenis, Prūsijas Sarkanā ērgļa ordenis, Zelta zobens ar briljantiem "par drosmi".

Literatūra par šo tēmu